verbfourth conjugation
ēnūtriō
ēnūtriō (present infinitive ēnūtrīre, perfect active ēnūtrīvī or ēnūtriī, supine ēnūtrītum)
Classical[eːˈnuː.tri.oː]Ecclesiastical[eˈnuː.tri.o]
Meaning
- to nurture or rear (offspring)
- to promote
Conjugation conjugation 4
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēnūtriō | ēnūtriēbam | ēnūtriam | ēnūtrīvī ēnūtriī | ēnūtrīveram ēnūtrieram | ēnūtrīverō ēnūtrierō |
| 2nd sg. | ēnūtrīs | ēnūtriēbās | ēnūtriēs | ēnūtrīvistī ēnūtriistī | ēnūtrīverās ēnūtrierās | ēnūtrīveris ēnūtrieris |
| 3rd sg. | ēnūtrit | ēnūtriēbat | ēnūtriet | ēnūtrīvit ēnūtriit | ēnūtrīverat ēnūtrierat | ēnūtrīverit ēnūtrierit |
| 1st pl. | ēnūtrīmus | ēnūtriēbāmus | ēnūtriēmus | ēnūtrīvimus ēnūtriimus | ēnūtrīverāmus ēnūtrierāmus | ēnūtrīverimus ēnūtrierimus |
| 2nd pl. | ēnūtrītis | ēnūtriēbātis | ēnūtriētis | ēnūtrīvistis ēnūtriistis, ēnūtrīstis | ēnūtrīverātis ēnūtrierātis | ēnūtrīveritis ēnūtrieritis |
| 3rd pl. | ēnūtriunt | ēnūtriēbant | ēnūtrient | ēnūtrīvērunt ēnūtrīvēre, ēnūtriērunt, ēnūtriēre | ēnūtrīverant ēnūtrierant | ēnūtrīverint ēnūtrierint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēnūtriam | ēnūtrīrem | ēnūtrīverim ēnūtrierim | ēnūtrīvissem ēnūtriissem |
| 2nd sg. | ēnūtriās | ēnūtrīrēs | ēnūtrīverīs ēnūtrierīs | ēnūtrīvissēs ēnūtriissēs |
| 3rd sg. | ēnūtriat | ēnūtrīret | ēnūtrīverit ēnūtrierit | ēnūtrīvisset ēnūtriisset |
| 1st pl. | ēnūtriāmus | ēnūtrīrēmus | ēnūtrīverīmus ēnūtrierīmus | ēnūtrīvissēmus ēnūtriissēmus |
| 2nd pl. | ēnūtriātis | ēnūtrīrētis | ēnūtrīverītis ēnūtrierītis | ēnūtrīvissētis ēnūtriissētis |
| 3rd pl. | ēnūtriant | ēnūtrīrent | ēnūtrīverint ēnūtrierint | ēnūtrīvissent ēnūtriissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēnūtrior | ēnūtriēbar | ēnūtriar |
| 2nd sg. | ēnūtrīris ēnūtrīre | ēnūtriēbāris ēnūtriēbāre | ēnūtriēris ēnūtriēre |
| 3rd sg. | ēnūtrītur | ēnūtriēbātur | ēnūtriētur |
| 1st pl. | ēnūtrīmur | ēnūtriēbāmur | ēnūtriēmur |
| 2nd pl. | ēnūtrīminī | ēnūtriēbāminī | ēnūtriēminī |
| 3rd pl. | ēnūtriuntur | ēnūtriēbantur | ēnūtrientur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | ēnūtriar | ēnūtrīrer |
| 2nd sg. | ēnūtriāris ēnūtriāre | ēnūtrīrēris ēnūtrīrēre |
| 3rd sg. | ēnūtriātur | ēnūtrīrētur |
| 1st pl. | ēnūtriāmur | ēnūtrīrēmur |
| 2nd pl. | ēnūtriāminī | ēnūtrīrēminī |
| 3rd pl. | ēnūtriantur | ēnūtrīrentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | ēnūtrī | ēnūtrīre |
| pres. 2nd pl. | ēnūtrīte | ēnūtrīminī |
| fut. 2nd sg. | ēnūtrītō | ēnūtrītor |
| fut. 3rd sg. | ēnūtrītō | ēnūtrītor |
| fut. 2nd pl. | ēnūtrītōte | — |
| fut. 3rd pl. | ēnūtriuntō | ēnūtriuntor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | ēnūtrīre | ēnūtrīrī |
| perfect infinitive | ēnūtrīvisse ēnūtriisse | ēnūtrītum esse |
| future infinitive | ēnūtrītūrum esse | ēnūtrītum īrī |
| present participle | ēnūtriēns | — |
| perfect participle | — | ēnūtrītus ēnūtrīta, ēnūtrītā, ēnūtrītae, ēnūtrītam, ēnūtrītārum, ēnūtrītās, ēnūtrītī, ēnūtrītōrum, ēnūtrītōs |
| future participle | ēnūtrītūrus ēnūtrītūra, ēnūtrītūrā, ēnūtrītūrae, ēnūtrītūram, ēnūtrītūrārum, ēnūtrītūrās, ēnūtrītūre, ēnūtrītūrī, ēnūtrītūrīs, ēnūtrītūrō, ēnūtrītūrōrum, ēnūtrītūrōs, ēnūtrītūrum | ēnūtriendus ēnūtriundus, ēnūtrienda, ēnūtriendā, ēnūtriendae, ēnūtriendam, ēnūtriendārum, ēnūtriendās, ēnūtriende, ēnūtriendīs, ēnūtriendōrum, ēnūtriendōs |
gerundēnūtriendī, ēnūtriendō, ēnūtriendumsupineēnūtrītum, ēnūtrītū
ē-nūtrĭo, īvi or ii, ītum, 4, v. a.,
I. to bring up, to nourish, feed, support (rare and not ante-Aug.).
I. Lit.:
puerum sub antris, Ov. M. 4, 289: purpurae lutense genus, Plin. 9, 37, 61, § 131: platanum, id. 12, 1, 4, § 8.—II. Trop., to promote, nourish:
unde origines aedificiorum sint institutae, et quibus rationibus enutritae et progressae sint gradatim ad hanc finitionem, Vitr. 2, 1 fin.: ingenia, Quint. 8 prooem. 2: verbis fidei, Vulg. 1 Tim. 4, 6.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
ē-nūtriō īvī, —, īre,
to bring up, nourish, support: puerum, O.
Origins
- Proto-Indo-European*h₁éǵʰs
- Proto-Italic*eks
- Latinēnūtriō
Latin ex- Latin nūtriō Latin ēnūtriō From ex- + nūtriō.