What does ēnāvigō mean in Latin?

ēnāvigō, a verb, means “to sail away or over; to put to sea”.

What are the principal parts of ēnāvigō?

ēnāvigō, ēnāvigāre, ēnāvigāvī, ēnāvigātum (first conjugation).

In classical Latin, [eːˈnaː.wɪ.ɡoː]; in ecclesiastical (church) Latin, [eˈnaː.vi.ɡo].

Proto-Indo-European *h₁éǵʰs → Proto-Italic *eks → Latin ēnāvigō.

verbfirst conjugation

ēnāvigō (present infinitive ēnāvigāre, perfect active ēnāvigāvī, supine ēnāvigātum)

Classical[eːˈnaː.wɪ.ɡoː]Ecclesiastical[eˈnaː.vi.ɡo]

active indicative
form	present	imperfect	future	perfect	pluperfect	fut. perfect
1st sg.	ēnāvigō	ēnāvigābam	ēnāvigābō	ēnāvigāvī	ēnāvigāveram	ēnāvigāverō ēnāvigārō
2nd sg.	ēnāvigās	ēnāvigābās	ēnāvigābis	ēnāvigāvistī ēnāvigāstī	ēnāvigāverās ēnāvigārās	ēnāvigāveris
3rd sg.	ēnāvigat	ēnāvigābat	ēnāvigābit	ēnāvigāvit	ēnāvigāverat ēnāvigārat	ēnāvigāverit ēnāvigārit
1st pl.	ēnāvigāmus	ēnāvigābāmus	ēnāvigābimus	ēnāvigāvimus	ēnāvigāverāmus	ēnāvigāverimus ēnāvigārimus
2nd pl.	ēnāvigātis	ēnāvigābātis	ēnāvigābitis	ēnāvigāvistis ēnāvigāstis	ēnāvigāverātis ēnāvigārātis	ēnāvigāveritis ēnāvigāritis
3rd pl.	ēnāvigant	ēnāvigābant	ēnāvigābunt	ēnāvigāvērunt ēnāvigāvēre, ēnāvigārunt	ēnāvigāverant ēnāvigārant	ēnāvigāverint ēnāvigārint

active subjunctive

active subjunctive
form	present	imperfect	perfect	pluperfect
1st sg.	ēnāvigem	ēnāvigārem	ēnāvigāverim ēnāvigārim	ēnāvigāvissem ēnāvigāssem
2nd sg.	ēnāvigēs	ēnāvigārēs	ēnāvigāverīs	ēnāvigāvissēs ēnāvigāssēs
3rd sg.	ēnāviget	ēnāvigāret	ēnāvigāverit ēnāvigārit	ēnāvigāvisset ēnāvigāsset
1st pl.	ēnāvigēmus	ēnāvigārēmus	ēnāvigāverīmus ēnāvigārīmus	ēnāvigāvissēmus ēnāvigāssēmus
2nd pl.	ēnāvigētis	ēnāvigārētis	ēnāvigāverītis ēnāvigārītis	ēnāvigāvissētis ēnāvigāssētis
3rd pl.	ēnāvigent	ēnāvigārent	ēnāvigāverint ēnāvigārint	ēnāvigāvissent ēnāvigāssent

passive indicative

passive indicative
form	present	imperfect	future
1st sg.	ēnāvigor	ēnāvigābar	ēnāvigābor
2nd sg.	ēnāvigāris ēnāvigāre	ēnāvigābāris ēnāvigābāre	ēnāvigāberis ēnāvigābere
3rd sg.	ēnāvigātur	ēnāvigābātur	ēnāvigābitur
1st pl.	ēnāvigāmur	ēnāvigābāmur	ēnāvigābimur
2nd pl.	ēnāvigāminī	ēnāvigābāminī	ēnāvigābiminī
3rd pl.	ēnāvigantur	ēnāvigābantur	ēnāvigābuntur

passive subjunctive

imperative

infinitives & participles

infinitives & participles
form	active	passive
present infinitive	ēnāvigāre	ēnāvigārī
perfect infinitive	ēnāvigāvisse ēnāvigāsse	ēnāvigātum esse
future infinitive	ēnāvigātūrum esse	ēnāvigātum īrī
present participle	ēnāvigāns	—
perfect participle	—	ēnāvigātus ēnāvigāta, ēnāvigātā, ēnāvigātae, ēnāvigātam, ēnāvigātārum, ēnāvigātās, ēnāvigātī, ēnāvigātōrum, ēnāvigātōs
future participle	ēnāvigātūrus ēnāvigātūra, ēnāvigātūrā, ēnāvigātūrae, ēnāvigātūram, ēnāvigātūrārum, ēnāvigātūrās, ēnāvigātūre, ēnāvigātūrī, ēnāvigātūrīs, ēnāvigātūrō, ēnāvigātūrōrum, ēnāvigātūrōs, ēnāvigātūrum	ēnāvigandus ēnāviganda, ēnāvigandā, ēnāvigandae, ēnāvigandam, ēnāvigandārum, ēnāvigandās, ēnāvigande, ēnāvigandīs, ēnāvigandōrum, ēnāvigandōs

gerundēnāvigandī, ēnāvigandō, ēnāvigandumsupineēnāvigātum, ēnāvigātū

ē-nāvĭgo, āvi, ātum, 1, v. n. and a.

I. Neutr., to sail out, sail away.

A. Lit.: de ea civitate, Dig. 45, 1, 122: Rhodum, Suet. Tib. 11.—Absol., Curt. 9, 9, 13.—*

B. Trop.: tamquam e scrupulosis cotibus enavigavit oratio, has escaped from, Cic. Tusc. 4, 14, 33.—

II. Act., to traverse by sailing, to sail over: undam, Hor. C. 2, 14, 11: sinum, Plin. 9, 3, 2, § 6: (Indum), id. 6, 17, 21, § 60.

Latin ē- Latin nāvigō Latin ēnāvigō From ē- + nāvigō.