What does effrēnātus mean in Latin?

effrēnātus, a adjective, means “unrestrained, unruly”.

How do you pronounce effrēnātus?

In classical Latin, [ɛf.freːˈnaː.tʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [ef.freˈnaː.tus].

adjectivefirst/second-declension adjective

effrēnātus (feminine effrēnāta, neuter effrēnātum, adverb effrēnātē)

Classical[ɛf.freːˈnaː.tʊs]Ecclesiastical[ef.freˈnaː.tus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	effrēnātus	effrēnāta	effrēnātum
genitive	effrēnātī	effrēnātae	effrēnātī
dative	effrēnātō	effrēnātae	effrēnātō
accusative	effrēnātum	effrēnātam	effrēnātum
ablative	effrēnātō	effrēnātā	effrēnātō
vocative	effrēnāte	effrēnāta	effrēnātum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	effrēnātī	effrēnātae	effrēnāta
genitive	effrēnātōrum	effrēnātārum	effrēnātōrum
dative	effrēnātīs	effrēnātīs	effrēnātīs
accusative	effrēnātōs	effrēnātās	effrēnāta
ablative	effrēnātīs	effrēnātīs	effrēnātīs
vocative	effrēnātī	effrēnātae	effrēnāta

effrēnātus, a, um, Part. and P. a., from effreno.

Perfect passive participle of effrēnō.