noun · femininethird declension
duālitās
duālitās f (genitive duālitātis)
Classical[duˈaː.lɪ.taːs]Ecclesiastical[duˈaː.li.tas]
Meaning
- Late Latinduality; twoness; the state of being two
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | duālitās | duālitātēs |
| genitive | duālitātis | duālitātum |
| dative | duālitātī | duālitātibus |
| accusative | duālitātem | duālitātēs |
| ablative | duālitāte | duālitātibus |
| vocative | duālitās | duālitātēs |
dŭālĭtas, ātis, f.,
I. the number two, Cassiod. Var. 11, 2.
Origins
Proto-Indo-European *-teh₂ Proto-Indo-European *-ts Proto-Indo-European *-teh₂ts Proto-Italic *-tāts Latin -tās Latin duālitās From duālis + -tās.
Descendants
- Englishduality
- Frenchdualité
- GermanDualität
- Italiandualità
- Portuguesedualidade
- Spanishdualidad
In English words that came into English from duālitās
- dualityduālitās