noun · femininethird declension
dījugātiō
dījugātiō f (genitive dījugātiōnis)
Classical[diː.jʊˈɡaː.ti.oː]Ecclesiastical[di.juˈɡat.t͡si.o]
Meaning
- unyoking
- separation
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | dījugātiō | dījugātiōnēs |
| genitive | dījugātiōnis | dījugātiōnum |
| dative | dījugātiōnī | dījugātiōnibus |
| accusative | dījugātiōnem | dījugātiōnēs |
| ablative | dījugātiōne | dījugātiōnibus |
| vocative | dījugātiō | dījugātiōnēs |
dījŭgātĭo, ōnis, f. dijugo,
I. a separation, Arn. 2, p. 53.