What does dīgestīvus mean in Latin?

dīgestīvus, a adjective, means “digestive”.

How do you pronounce dīgestīvus?

In classical Latin, [diː.ɡɛsˈtiː.wʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [di.d͡ʒesˈtiː.vus].

adjectivefirst/second-declension adjective

dīgestīvus (feminine dīgestīva, neuter dīgestīvum)

Classical[diː.ɡɛsˈtiː.wʊs]Ecclesiastical[di.d͡ʒesˈtiː.vus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	dīgestīvus	dīgestīva	dīgestīvum
genitive	dīgestīvī	dīgestīvae	dīgestīvī
dative	dīgestīvō	dīgestīvae	dīgestīvō
accusative	dīgestīvum	dīgestīvam	dīgestīvum
ablative	dīgestīvō	dīgestīvā	dīgestīvō
vocative	dīgestīve	dīgestīva	dīgestīvum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	dīgestīvī	dīgestīvae	dīgestīva
genitive	dīgestīvōrum	dīgestīvārum	dīgestīvōrum
dative	dīgestīvīs	dīgestīvīs	dīgestīvīs
accusative	dīgestīvōs	dīgestīvās	dīgestīva
ablative	dīgestīvīs	dīgestīvīs	dīgestīvīs
vocative	dīgestīvī	dīgestīvae	dīgestīva

dīgestīvus, a, um, adj. id. I. B. 1.,

I. pertaining to digestion, digestive: vis, Macer, Carm. 1, 18.

From dīgestus (“separated, dissolved”) + -īvus.

Descendants