adjectivefirst/second-declension adjective
diadēmātus
diadēmātus (feminine diadēmāta, neuter diadēmātum)
Classical[di.a.deːˈmaː.tʊs]Ecclesiastical[di.a.deˈmaː.tus]
Meaning
- adjectivediademed (wearing a diadem)
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | diadēmātus | diadēmāta | diadēmātum |
| genitive | diadēmātī | diadēmātae | diadēmātī |
| dative | diadēmātō | diadēmātae | diadēmātō |
| accusative | diadēmātum | diadēmātam | diadēmātum |
| ablative | diadēmātō | diadēmātā | diadēmātō |
| vocative | diadēmāte | diadēmāta | diadēmātum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | diadēmātī | diadēmātae | diadēmāta |
| genitive | diadēmātōrum | diadēmātārum | diadēmātōrum |
| dative | diadēmātīs | diadēmātīs | diadēmātīs |
| accusative | diadēmātōs | diadēmātās | diadēmāta |
| ablative | diadēmātīs | diadēmātīs | diadēmātīs |
| vocative | diadēmātī | diadēmātae | diadēmāta |
dĭădēmātus, a, um, adj. id.,
I. adorned with a diadem:
Apollo, Plin. 34, 8, 19, § 79. —Hence,Dĭădēmātus, i, m.,
I. a Roman surname, Cic. Post. Red. ad Quir. 3, 6.
Origins
Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-tós Proto-Indo-European *-eh₂tos Proto-Italic *-ātos Latin -ātus Latin diadēmātus From diadēma (“diadem”) + -ātus (“-ed”).