LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
verbfirst conjugation

dēturbō

dēturbō (present infinitive dēturbāre, perfect active dēturbāvī, supine dēturbātum)
Classical[deːˈtʊr.boː]Ecclesiastical[deˈtur.bo]

Meaning

  1. to upset or topple, throw or beat down
  2. to dislodge
  3. to deprive of

In the readers how our graded readers gloss it

Conjugation conjugation 1

active indicative
formpresentimperfectfutureperfectpluperfectfut. perfect
1st sg.dēturbōdēturbābamdēturbābōdēturbāvīdēturbāveramdēturbāverō
dēturbārō
2nd sg.dēturbāsdēturbābāsdēturbābisdēturbāvistī
dēturbāstī		dēturbāverās
dēturbārās		dēturbāveris
3rd sg.dēturbatdēturbābatdēturbābitdēturbāvitdēturbāverat
dēturbārat		dēturbāverit
dēturbārit
1st pl.dēturbāmusdēturbābāmusdēturbābimusdēturbāvimusdēturbāverāmusdēturbāverimus
dēturbārimus
2nd pl.dēturbātisdēturbābātisdēturbābitisdēturbāvistis
dēturbāstis		dēturbāverātis
dēturbārātis		dēturbāveritis
dēturbāritis
3rd pl.dēturbantdēturbābantdēturbābuntdēturbāvērunt
dēturbāvēre, dēturbārunt		dēturbāverant
dēturbārant		dēturbāverint
dēturbārint
active subjunctive
active subjunctive
formpresentimperfectperfectpluperfect
1st sg.dēturbemdēturbāremdēturbāverim
dēturbārim		dēturbāvissem
dēturbāssem
2nd sg.dēturbēsdēturbārēsdēturbāverīsdēturbāvissēs
dēturbāssēs
3rd sg.dēturbetdēturbāretdēturbāverit
dēturbārit		dēturbāvisset
dēturbāsset
1st pl.dēturbēmusdēturbārēmusdēturbāverīmus
dēturbārīmus		dēturbāvissēmus
dēturbāssēmus
2nd pl.dēturbētisdēturbārētisdēturbāverītis
dēturbārītis		dēturbāvissētis
dēturbāssētis
3rd pl.dēturbentdēturbārentdēturbāverint
dēturbārint		dēturbāvissent
dēturbāssent
passive indicative
passive indicative
formpresentimperfectfuture
1st sg.dēturbordēturbābardēturbābor
2nd sg.dēturbāris
dēturbāre		dēturbābāris
dēturbābāre		dēturbāberis
dēturbābere
3rd sg.dēturbāturdēturbābāturdēturbābitur
1st pl.dēturbāmurdēturbābāmurdēturbābimur
2nd pl.dēturbāminīdēturbābāminīdēturbābiminī
3rd pl.dēturbanturdēturbābanturdēturbābuntur
passive subjunctive
passive subjunctive
formpresentimperfect
1st sg.dēturberdēturbārer
2nd sg.dēturbēris
dēturbēre		dēturbārēris
dēturbārēre
3rd sg.dēturbēturdēturbārētur
1st pl.dēturbēmurdēturbārēmur
2nd pl.dēturbēminīdēturbārēminī
3rd pl.dēturbenturdēturbārentur
imperative
imperative
formactivepassive
pres. 2nd sg.dēturbādēturbāre
pres. 2nd pl.dēturbātedēturbāminī
fut. 2nd sg.dēturbātōdēturbātor
fut. 3rd sg.dēturbātōdēturbātor
fut. 2nd pl.dēturbātōte—
fut. 3rd pl.dēturbantōdēturbantor
infinitives & participles
infinitives & participles
formactivepassive
present infinitivedēturbāredēturbārī
perfect infinitivedēturbāvisse
dēturbāsse		dēturbātum esse
future infinitivedēturbātūrum essedēturbātum īrī
present participledēturbāns—
perfect participle—dēturbātus
dēturbāta, dēturbātā, dēturbātae, dēturbātam, dēturbātārum, dēturbātās, dēturbātī, dēturbātōrum, dēturbātōs
future participledēturbātūrus
dēturbātūra, dēturbātūrā, dēturbātūrae, dēturbātūram, dēturbātūrārum, dēturbātūrās, dēturbātūre, dēturbātūrī, dēturbātūrīs, dēturbātūrō, dēturbātūrōrum, dēturbātūrōs, dēturbātūrum		dēturbandus
dēturbanda, dēturbandā, dēturbandae, dēturbandam, dēturbandārum, dēturbandās, dēturbande, dēturbandīs, dēturbandōrum, dēturbandōs
gerunddēturbandī, dēturbandō, dēturbandumsupinedēturbātum, dēturbātū

Phrases from Meissner's Latin Phrase-Book

spe deici, depelli, deturbari
to lose hope.

dē-turbo, āvi, ātum, 1,
I. v. a., to drive, thrust, or cast down, to throw or beat down, sc. in a violent, tumultuous manner (freq. and class.; orig. perh. peculiar to milit. lang.).
I. Lit.: aliquem de pugnaculis, Plaut. Mil. 2, 3, 63: nostros de vallo lapidibus, Caes. B. G. 7, 81, 2; cf.: aliquem ex vallo, id. B. C. 3, 67, 4: Macedones ex praesidiis stationibusque, Liv. 31, 39 fin.; and so in a milit. sense with the simple acc., Caes. B. G. 5, 43 fin.; Liv. 10, 41; 25, 13 al.; and absol., Tac. A. 4, 51: de tecto tegulas, Plaut. Rud. 1, 1, 5: Trebonium de tribunali, Caes. B. C. 3, 21, 2; cf.: aliquem certa re et possessione, Cic. Fam. 12, 25, 2: fucos a sedibus suis, Pall. Jun. 7 et saep.: statuam, Cic. Verr. 2, 4, 41 fin.; id. Pis. 38, 93; cf. aedificium, to pull or tear down, id. Q. Fr. 3, 9, 7 et saep.: Phaëthonta equis in terram, Lucr. 5, 402; cf.: praecipitem ab alta puppi in mare, Verg. A. 5, 175: aliquem in viam, Plaut. Merc. 1, 2, 6; id. Mil. 2, 2, 6: caput orantis terrae, to strike to the ground, i. e. to cut off, Verg. A. 10, 555.—
II. Trop. (repeatedly in Cic.; elsewhere rare): aliquem de sanitate ac mente, to deprive of, Cic. Pis. 20, 46: aliquem ex magna spe, id. Fam. 5, 7: de fortunis omnibus P. Quinctius deturbandus est, id. Quint. 14, 47: haec verecundiam mi et virtutis modum deturbavit, Plaut. Most. 1, 2, 60.— With abl. alone: neque solum spe, sed certa re jam et possessione deturbatus est, Cic. Fam. 12, 25, 2; id. Rep. 3, 20, 30.

Origins

  1. Proto-Indo-European*de
  2. Proto-Indo-European*déh₁
  3. Proto-Italic*dē
  4. Latindēturbō

Latin dē- Latin turbō Latin dēturbō From dē- + turbō.

Quick answers

What does dēturbō mean in Latin?
dēturbō, a verb, means “to upset or topple, throw or beat down; to dislodge; to deprive of”.
What are the principal parts of dēturbō?
dēturbō, dēturbāre, dēturbāvī, dēturbātum (first conjugation).
How do you pronounce dēturbō?
In classical Latin, [deːˈtʊr.boː]; in ecclesiastical (church) Latin, [deˈtur.bo].
Where does dēturbō come from?
Proto-Indo-European *de → Proto-Indo-European *déh₁ → Proto-Italic *dē → Latin dēturbō.