verbfirst conjugation
dēspūmō
dēspūmō (present infinitive dēspūmāre, perfect active dēspūmāvī, supine dēspūmātum)
Classical[deːsˈpuː.moː]Ecclesiastical[desˈpuː.mo]
Meaning
- to skim (off) (froth)
- to settle (stop frothing)
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēspūmō | dēspūmābam | dēspūmābō | dēspūmāvī | dēspūmāveram | dēspūmāverō dēspūmārō |
| 2nd sg. | dēspūmās | dēspūmābās | dēspūmābis | dēspūmāvistī dēspūmāstī | dēspūmāverās dēspūmārās | dēspūmāveris |
| 3rd sg. | dēspūmat | dēspūmābat | dēspūmābit | dēspūmāvit | dēspūmāverat dēspūmārat | dēspūmāverit dēspūmārit |
| 1st pl. | dēspūmāmus | dēspūmābāmus | dēspūmābimus | dēspūmāvimus | dēspūmāverāmus | dēspūmāverimus dēspūmārimus |
| 2nd pl. | dēspūmātis | dēspūmābātis | dēspūmābitis | dēspūmāvistis dēspūmāstis | dēspūmāverātis dēspūmārātis | dēspūmāveritis dēspūmāritis |
| 3rd pl. | dēspūmant | dēspūmābant | dēspūmābunt | dēspūmāvērunt dēspūmāvēre, dēspūmārunt | dēspūmāverant dēspūmārant | dēspūmāverint dēspūmārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēspūmem | dēspūmārem | dēspūmāverim dēspūmārim | dēspūmāvissem dēspūmāssem |
| 2nd sg. | dēspūmēs | dēspūmārēs | dēspūmāverīs | dēspūmāvissēs dēspūmāssēs |
| 3rd sg. | dēspūmet | dēspūmāret | dēspūmāverit dēspūmārit | dēspūmāvisset dēspūmāsset |
| 1st pl. | dēspūmēmus | dēspūmārēmus | dēspūmāverīmus dēspūmārīmus | dēspūmāvissēmus dēspūmāssēmus |
| 2nd pl. | dēspūmētis | dēspūmārētis | dēspūmāverītis dēspūmārītis | dēspūmāvissētis dēspūmāssētis |
| 3rd pl. | dēspūment | dēspūmārent | dēspūmāverint dēspūmārint | dēspūmāvissent dēspūmāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēspūmor | dēspūmābar | dēspūmābor |
| 2nd sg. | dēspūmāris dēspūmāre | dēspūmābāris dēspūmābāre | dēspūmāberis dēspūmābere |
| 3rd sg. | dēspūmātur | dēspūmābātur | dēspūmābitur |
| 1st pl. | dēspūmāmur | dēspūmābāmur | dēspūmābimur |
| 2nd pl. | dēspūmāminī | dēspūmābāminī | dēspūmābiminī |
| 3rd pl. | dēspūmantur | dēspūmābantur | dēspūmābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | dēspūmer | dēspūmārer |
| 2nd sg. | dēspūmēris dēspūmēre | dēspūmārēris dēspūmārēre |
| 3rd sg. | dēspūmētur | dēspūmārētur |
| 1st pl. | dēspūmēmur | dēspūmārēmur |
| 2nd pl. | dēspūmēminī | dēspūmārēminī |
| 3rd pl. | dēspūmentur | dēspūmārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | dēspūmā | dēspūmāre |
| pres. 2nd pl. | dēspūmāte | dēspūmāminī |
| fut. 2nd sg. | dēspūmātō | dēspūmātor |
| fut. 3rd sg. | dēspūmātō | dēspūmātor |
| fut. 2nd pl. | dēspūmātōte | — |
| fut. 3rd pl. | dēspūmantō | dēspūmantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | dēspūmāre | dēspūmārī |
| perfect infinitive | dēspūmāvisse dēspūmāsse | dēspūmātum esse |
| future infinitive | dēspūmātūrum esse | dēspūmātum īrī |
| present participle | dēspūmāns | — |
| perfect participle | — | dēspūmātus dēspūmāta, dēspūmātā, dēspūmātae, dēspūmātam, dēspūmātārum, dēspūmātās, dēspūmātī, dēspūmātōrum, dēspūmātōs |
| future participle | dēspūmātūrus dēspūmātūra, dēspūmātūrā, dēspūmātūrae, dēspūmātūram, dēspūmātūrārum, dēspūmātūrās, dēspūmātūre, dēspūmātūrī, dēspūmātūrīs, dēspūmātūrō, dēspūmātūrōrum, dēspūmātūrōs, dēspūmātūrum | dēspūmandus dēspūmanda, dēspūmandā, dēspūmandae, dēspūmandam, dēspūmandārum, dēspūmandās, dēspūmande, dēspūmandīs, dēspūmandōrum, dēspūmandōs |
gerunddēspūmandī, dēspūmandō, dēspūmandumsupinedēspūmātum, dēspūmātū
dē-spūmo, āvi, ātum, 1, v. a. and n. (perh. not ante-Aug.).
I. Act.
A. To skim off, to skim.
1. Prop.:
undam aeni foliis, Verg. G. 1, 296: carnem, Plin. 9, 38, 62, § 133: mel Atticum, Col. 12, 38, 5: aquam salsam, Pall. Febr. 25, 10.—2. Transf., to work off, digest wine:
Falernum, Pers. 3, 3; to rub off, polish a pavement: pavimenti fastigium cote, Plin. 36, 25, 62, § 187; cf. Vitr. 7, 4; to let blood, to bleed a horse, Veg. A. V. 3, 34, 2 al.—B. To deposit a frothy matter, Luc. 6, 506;
Claud. in Prob. et Olyb. 54: Phoebe suppositas in herbas, Luc. 6, 506; cf.: despumantes suas confusiones, i. e. expressing by foaming, Vulg. Judae, 13.—II. Neutr., to cease foaming, to slacken, abate:
ut nimius ille fervor despumet, Sen. Ira, 2, 20: cum aliquid lacrymarum affectus despumaverit, id. Ep. 99, 27: aetas, id. ib. 68 fin.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
dē-spūmō —, —, āre,
to skim off, skim: foliis undam aëni, V.
Origins
- Proto-Indo-European*de
- Proto-Indo-European*déh₁
- Proto-Italic*dē
- Latindēspūmō
Latin dē- Latin spūmō Latin dēspūmō From dē- + spūmō.
Descendants
- Englishdespumate
In English words that came into English from dēspūmō
- despumatedēspūmātus
- despumationdespumatio