What does dēsīderātīvus mean in Latin?

dēsīderātīvus, a adjective, means “desiderative”.

Where does dēsīderātīvus come from?

Proto-Indo-European *de → Proto-Indo-European *déh₁ → Proto-Italic *dē → Latin dēsīderātīvus.

adjectivefirst/second-declension adjective

dēsīderātīvus (feminine dēsīderātīva, neuter dēsīderātīvum)

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	dēsīderātīvus	dēsīderātīva	dēsīderātīvum
genitive	dēsīderātīvī	dēsīderātīvae	dēsīderātīvī
dative	dēsīderātīvō	dēsīderātīvae	dēsīderātīvō
accusative	dēsīderātīvum	dēsīderātīvam	dēsīderātīvum
ablative	dēsīderātīvō	dēsīderātīvā	dēsīderātīvō
vocative	dēsīderātīve	dēsīderātīva	dēsīderātīvum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	dēsīderātīvī	dēsīderātīvae	dēsīderātīva
genitive	dēsīderātīvōrum	dēsīderātīvārum	dēsīderātīvōrum
dative	dēsīderātīvīs	dēsīderātīvīs	dēsīderātīvīs
accusative	dēsīderātīvōs	dēsīderātīvās	dēsīderātīva
ablative	dēsīderātīvīs	dēsīderātīvīs	dēsīderātīvīs
vocative	dēsīderātīvī	dēsīderātīvae	dēsīderātīva

dēsīdĕrātīvus, a, um, adj. id., in the late gram. lang.

I. desiderative: verba (e. g. esurio, coenaturio, etc.), Aug. p. 2006 P.

Latin de- Latin *sīder- Latin dēsīdero Latin -īvus Latin dēsīderātīvus From dēsīdero + -īvus.

Descendants