LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

dēnōminātīvus

dēnōminātīvus (feminine dēnōminātīva, neuter dēnōminātīvum)
Classical[deː.noː.mɪ.naːˈtiː.wʊs]Ecclesiastical[de.no.mi.naˈtiː.vus]
dēnōminātīve sg. voc. m.

Meaning

  1. adjectivederived (relating to, or formed by derivation)

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativedēnōminātīvusdēnōminātīvadēnōminātīvum
genitivedēnōminātīvīdēnōminātīvaedēnōminātīvī
dativedēnōminātīvōdēnōminātīvaedēnōminātīvō
accusativedēnōminātīvumdēnōminātīvamdēnōminātīvum
ablativedēnōminātīvōdēnōminātīvādēnōminātīvō
vocativedēnōminātīvedēnōminātīvadēnōminātīvum
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativedēnōminātīvīdēnōminātīvaedēnōminātīva
genitivedēnōminātīvōrumdēnōminātīvārumdēnōminātīvōrum
dativedēnōminātīvīsdēnōminātīvīsdēnōminātīvīs
accusativedēnōminātīvōsdēnōminātīvāsdēnōminātīva
ablativedēnōminātīvīsdēnōminātīvīsdēnōminātīvīs
vocativedēnōminātīvīdēnōminātīvaedēnōminātīva

dēnōmĭnātīvus, a, um,
I. adj., pertaining to derivation, formed by derivation, derived: nomina, Prisc. p. 619 P.— Adv.: dēnōmĭnātīvē, by derivation: dicere aliquid, Mart. Cap. 4, § 381.

Origins

From dēnōminō (“to name, designate”) + -īvus.

In English words that came into English from dēnōminātīvus

  • denominativedēnōminātīvus

Quick answers

What does dēnōminātīvus mean in Latin?
dēnōminātīvus, a adjective, means “derived (relating to, or formed by derivation)”.
How do you pronounce dēnōminātīvus?
In classical Latin, [deː.noː.mɪ.naːˈtiː.wʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [de.no.mi.naˈtiː.vus].