verbthird conjugation
dēlibuō
dēlibuō (present infinitive dēlibuere, perfect active dēlibuī, supine dēlibūtum)
Classical[deːˈlɪ.bu.oː]Ecclesiastical[deˈliː.bu.o]
Meaning
- to besmear
- to anoint
Choosing the right word Döderlein's Latin Synonyms
Delibutus · Unctus · Oblitus
Delibutus (from λείβειν, λιβάζειν), besmeared with something greasy, is the general expression; unctus (from ὑγρός? or νήχειν?) means anointed with a pleasant ointment; and oblitus (from oblino), besmeared with something impure. (vi. 98.)
Conjugation conjugation 3
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēlibuō | dēlibuēbam | dēlibuam | dēlibuī | dēlibueram | dēlibuerō |
| 2nd sg. | dēlibuis | dēlibuēbās | dēlibuēs | dēlibuistī | dēlibuerās | dēlibueris |
| 3rd sg. | dēlibuit | dēlibuēbat | dēlibuet | dēlibuit | dēlibuerat | dēlibuerit |
| 1st pl. | dēlibuimus | dēlibuēbāmus | dēlibuēmus | dēlibuimus | dēlibuerāmus | dēlibuerimus |
| 2nd pl. | dēlibuitis | dēlibuēbātis | dēlibuētis | dēlibuistis | dēlibuerātis | dēlibueritis |
| 3rd pl. | dēlibuunt | dēlibuēbant | dēlibuent | dēlibuērunt dēlibuēre | dēlibuerant | dēlibuerint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēlibuam | dēlibuerem | dēlibuerim | dēlibuissem |
| 2nd sg. | dēlibuās | dēlibuerēs | dēlibuerīs | dēlibuissēs |
| 3rd sg. | dēlibuat | dēlibueret | dēlibuerit | dēlibuisset |
| 1st pl. | dēlibuāmus | dēlibuerēmus | dēlibuerīmus | dēlibuissēmus |
| 2nd pl. | dēlibuātis | dēlibuerētis | dēlibuerītis | dēlibuissētis |
| 3rd pl. | dēlibuant | dēlibuerent | dēlibuerint | dēlibuissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēlibuor | dēlibuēbar | dēlibuar |
| 2nd sg. | dēlibueris dēlibuere | dēlibuēbāris dēlibuēbāre | dēlibuēris dēlibuēre |
| 3rd sg. | dēlibuitur | dēlibuēbātur | dēlibuētur |
| 1st pl. | dēlibuimur | dēlibuēbāmur | dēlibuēmur |
| 2nd pl. | dēlibuiminī | dēlibuēbāminī | dēlibuēminī |
| 3rd pl. | dēlibuuntur | dēlibuēbantur | dēlibuentur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | dēlibuar | dēlibuerer |
| 2nd sg. | dēlibuāris dēlibuāre | dēlibuerēris dēlibuerēre |
| 3rd sg. | dēlibuātur | dēlibuerētur |
| 1st pl. | dēlibuāmur | dēlibuerēmur |
| 2nd pl. | dēlibuāminī | dēlibuerēminī |
| 3rd pl. | dēlibuantur | dēlibuerentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | dēlibue | dēlibuere |
| pres. 2nd pl. | dēlibuite | dēlibuiminī |
| fut. 2nd sg. | dēlibuitō | dēlibuitor |
| fut. 3rd sg. | dēlibuitō | dēlibuitor |
| fut. 2nd pl. | dēlibuitōte | — |
| fut. 3rd pl. | dēlibuuntō | dēlibuuntor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | dēlibuere | dēlibuī |
| perfect infinitive | dēlibuisse | dēlibūtum esse |
| future infinitive | dēlibūtūrum esse | dēlibūtum īrī |
| present participle | dēlibuēns | — |
| perfect participle | — | dēlibūtus dēlibūta, dēlibūtā, dēlibūtae, dēlibūtam, dēlibūtārum, dēlibūtās, dēlibūte, dēlibūtī, dēlibūtīs, dēlibūtō, dēlibūtōrum, dēlibūtōs |
| future participle | dēlibūtūrus dēlibūtūra, dēlibūtūrā, dēlibūtūrae, dēlibūtūram, dēlibūtūrārum, dēlibūtūrās, dēlibūtūre, dēlibūtūrī, dēlibūtūrīs, dēlibūtūrō, dēlibūtūrōrum, dēlibūtūrōs, dēlibūtūrum | dēlibuendus dēlibuenda, dēlibuendā, dēlibuendae, dēlibuendam, dēlibuendārum, dēlibuendās, dēlibuende, dēlibuendīs, dēlibuendōrum, dēlibuendōs |
gerunddēlibuendī, dēlibuendō, dēlibuendumsupinedēlibūtum, dēlibūtū
dē-lĭbŭo, ŭi, ūtum (dēlībūta comas, Prud. Psych. 312), 3, v. a. LIBUO = λείβω, cf. ἀλείφω,
I. to besmear, anoint with a liquid: delibuo καταβρέχω, ἐλαιῶ, βρέχω, Gloss. Cyrill. (in the verb. finit. only late Lat.).
I. Lit.
(a). Verb. finit.:
eum unguentis delibuit, Sol. 12: unguentis delibuitur, Tert. Cor. mil. 12.—(b). Part. perf.:
multis medicamentis propter dolorem artuum delibutus, Cic. Brut. 60, 217; cf. Quint. 11, 3, 129: delibutus unguentis, Cic. ap. Non. 309, 2; cf. Phaedr. 5, 1, 12; capillus, Cic. Rosc. Am. 46, 135: (meretrices) Miserae, ceno delibutae, Plaut. Poen. 1, 2, 55: tetra sanie, Enn. ap. Cic. Tusc. 1, 44, 106: atro cruore, Hor. Ep. 17, 31: cf. dona (Medeae), id. ib. 3, 13: labra pingui ceroto, Mart. 11, 98, 6: unguento, Vulg. Amos, 6, 6. —II. Trop. (only in the part. perf.):
delibutus gaudio, Ter. Ph. 5, 6, 16: senium luxu delibutum, Plin. 4, 12, 26, § 90.Origins
From Proto-Italic *liβus which continues Proto-Indo-European *h₂libʰus (“greasy”), from the root *h₂leybʰ- that produced ἀλείφω (aleíphō, “to anoint”) and lībum (“sacrificial cake”).