LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

dēlīberātīvus

dēlīberātīvus (feminine dēlīberātīva, neuter dēlīberātīvum)
Classical[deː.liː.bɛ.raːˈtiː.wʊs]Ecclesiastical[de.li.be.raˈtiː.vus]

Meaning

  1. adjectivedeliberative

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativedēlīberātīvusdēlīberātīvadēlīberātīvum
genitivedēlīberātīvīdēlīberātīvaedēlīberātīvī
dativedēlīberātīvōdēlīberātīvaedēlīberātīvō
accusativedēlīberātīvumdēlīberātīvamdēlīberātīvum
ablativedēlīberātīvōdēlīberātīvādēlīberātīvō
vocativedēlīberātīvedēlīberātīvadēlīberātīvum
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativedēlīberātīvīdēlīberātīvaedēlīberātīva
genitivedēlīberātīvōrumdēlīberātīvārumdēlīberātīvōrum
dativedēlīberātīvīsdēlīberātīvīsdēlīberātīvīs
accusativedēlīberātīvōsdēlīberātīvāsdēlīberātīva
ablativedēlīberātīvīsdēlīberātīvīsdēlīberātīvīs
vocativedēlīberātīvīdēlīberātīvaedēlīberātīva

dēlībĕrātīvus, a, um, adj. id.,
I. relating to deliberation, deliberative (only in rhetor. lang., esp. freq. in Quint.): genus, Cic. Inv. 1, 5, 7; 2, 51, 155; Quint. 2, 4, 25; 8 prooem. § 6: causa, Cic. Inv. 2, 4, 12; Quint. 8, 3, 11: materia, id. 2, 1, 2; 3, 4, 16: pars, id. 3, 3, 14; 3, 6, 56.—Absol.: deliberativa, ae, f., Quint. 3, 8, 1.

Origins

From dēlīberō (“to consider, deliberate”) + īvus.

Descendants
  • Catalandeliberatiu
  • Frenchdélibératif
  • Italiandeliberativo
  • Portuguesedeliberativo
  • Romaniandeliberativ
  • Spanishdeliberativo
  • Galiciandeliberativo

In English words that came into English from dēlīberātīvus

  • deliberativedēlīberātīvus

Quick answers

What does dēlīberātīvus mean in Latin?
dēlīberātīvus, a adjective, means “deliberative”.
How do you pronounce dēlīberātīvus?
In classical Latin, [deː.liː.bɛ.raːˈtiː.wʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [de.li.be.raˈtiː.vus].