verbfirst conjugation
dēiugō
dēiugō (present infinitive dēiugāre, perfect active dēiugāvī, supine dēiugātum)
Classical[ˈdeː.jʊ.ɡoː]Ecclesiastical[ˈdɛː.ju.ɡo]
Meaning
- To unyoke
- To separate, sever
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēiugō | dēiugābam | dēiugābō | dēiugāvī | dēiugāveram | dēiugāverō |
| 2nd sg. | dēiugās | dēiugābās | dēiugābis | dēiugāvistī | dēiugāverās | dēiugāveris |
| 3rd sg. | dēiugat | dēiugābat | dēiugābit | dēiugāvit | dēiugāverat | dēiugāverit |
| 1st pl. | dēiugāmus | dēiugābāmus | dēiugābimus | dēiugāvimus | dēiugāverāmus | dēiugāverimus |
| 2nd pl. | dēiugātis | dēiugābātis | dēiugābitis | dēiugāvistis | dēiugāverātis | dēiugāveritis |
| 3rd pl. | dēiugant | dēiugābant | dēiugābunt | dēiugāvērunt dēiugāvēre | dēiugāverant | dēiugāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēiugem | dēiugārem | dēiugāverim | dēiugāvissem |
| 2nd sg. | dēiugēs | dēiugārēs | dēiugāverīs | dēiugāvissēs |
| 3rd sg. | dēiuget | dēiugāret | dēiugāverit | dēiugāvisset |
| 1st pl. | dēiugēmus | dēiugārēmus | dēiugāverīmus | dēiugāvissēmus |
| 2nd pl. | dēiugētis | dēiugārētis | dēiugāverītis | dēiugāvissētis |
| 3rd pl. | dēiugent | dēiugārent | dēiugāverint | dēiugāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēiugor | dēiugābar | dēiugābor |
| 2nd sg. | dēiugāris dēiugāre | dēiugābāris dēiugābāre | dēiugāberis dēiugābere |
| 3rd sg. | dēiugātur | dēiugābātur | dēiugābitur |
| 1st pl. | dēiugāmur | dēiugābāmur | dēiugābimur |
| 2nd pl. | dēiugāminī | dēiugābāminī | dēiugābiminī |
| 3rd pl. | dēiugantur | dēiugābantur | dēiugābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | dēiuger | dēiugārer |
| 2nd sg. | dēiugēris dēiugēre | dēiugārēris dēiugārēre |
| 3rd sg. | dēiugētur | dēiugārētur |
| 1st pl. | dēiugēmur | dēiugārēmur |
| 2nd pl. | dēiugēminī | dēiugārēminī |
| 3rd pl. | dēiugentur | dēiugārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | dēiugā | dēiugāre |
| pres. 2nd pl. | dēiugāte | dēiugāminī |
| fut. 2nd sg. | dēiugātō | dēiugātor |
| fut. 3rd sg. | dēiugātō | dēiugātor |
| fut. 2nd pl. | dēiugātōte | — |
| fut. 3rd pl. | dēiugantō | dēiugantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | dēiugāre | dēiugārī |
| perfect infinitive | dēiugāvisse | dēiugātum esse |
| future infinitive | dēiugātūrum esse | dēiugātum īrī |
| present participle | dēiugāns | — |
| perfect participle | — | dēiugātus dēiugāta, dēiugātā, dēiugātae, dēiugātam, dēiugātārum, dēiugātās, dēiugātī, dēiugātōrum, dēiugātōs |
| future participle | dēiugātūrus dēiugātūra, dēiugātūrā, dēiugātūrae, dēiugātūram, dēiugātūrārum, dēiugātūrās, dēiugātūre, dēiugātūrī, dēiugātūrīs, dēiugātūrō, dēiugātūrōrum, dēiugātūrōs, dēiugātūrum | dēiugandus dēiuganda, dēiugandā, dēiugandae, dēiugandam, dēiugandārum, dēiugandās, dēiugande, dēiugandīs, dēiugandōrum, dēiugandōs |
gerunddēiugandī, dēiugandō, dēiugandumsupinedēiugātum, dēiugātū
dē-jŭgo, āre, v. a. (lit., to remove from the yoke; hence transf.),
I. to separate, sever: nostram unanimitatem quam memoria dejugat, Pac. ap. Non. 101, 27, and 142, 32 (Trag. v. 110 Rib.); cf. abjugo and adjugo.
Origins
- Proto-Indo-European*de
- Proto-Indo-European*déh₁
- Proto-Italic*dē
- Latindēiugō
Latin dē- Latin iugō Latin dēiugō From dē- + iugō.