LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
verbfirst conjugation

dēiūdicō

dēiūdicō (present infinitive dēiūdicāre, perfect active dēiūdicāvī, supine dēiūdicātum)
Classical[deːˈjuː.dɪ.koː]Ecclesiastical[deˈjuː.di.ko]

Meaning

  1. to give final judgement on

Conjugation conjugation 1

active indicative
formpresentimperfectfutureperfectpluperfectfut. perfect
1st sg.dēiūdicōdēiūdicābamdēiūdicābōdēiūdicāvīdēiūdicāveramdēiūdicāverō
deiudicārō
2nd sg.dēiūdicāsdēiūdicābāsdēiūdicābisdēiūdicāvistī
deiudicāstī		dēiūdicāverās
deiudicārās		dēiūdicāveris
3rd sg.dēiūdicatdēiūdicābatdēiūdicābitdēiūdicāvitdēiūdicāverat
deiudicārat		dēiūdicāverit
deiudicārit
1st pl.dēiūdicāmusdēiūdicābāmusdēiūdicābimusdēiūdicāvimusdēiūdicāverāmusdēiūdicāverimus
deiudicārimus
2nd pl.dēiūdicātisdēiūdicābātisdēiūdicābitisdēiūdicāvistis
deiudicāstis		dēiūdicāverātis
deiudicārātis		dēiūdicāveritis
deiudicāritis
3rd pl.dēiūdicantdēiūdicābantdēiūdicābuntdēiūdicāvērunt
dēiūdicāvēre, deiudicārunt		dēiūdicāverant
deiudicārant		dēiūdicāverint
deiudicārint
active subjunctive
active subjunctive
formpresentimperfectperfectpluperfect
1st sg.dēiūdicemdēiūdicāremdēiūdicāverim
deiudicārim		dēiūdicāvissem
deiudicāssem
2nd sg.dēiūdicēsdēiūdicārēsdēiūdicāverīsdēiūdicāvissēs
deiudicāssēs
3rd sg.dēiūdicetdēiūdicāretdēiūdicāverit
deiudicārit		dēiūdicāvisset
deiudicāsset
1st pl.dēiūdicēmusdēiūdicārēmusdēiūdicāverīmus
deiudicārīmus		dēiūdicāvissēmus
deiudicāssēmus
2nd pl.dēiūdicētisdēiūdicārētisdēiūdicāverītis
deiudicārītis		dēiūdicāvissētis
deiudicāssētis
3rd pl.dēiūdicentdēiūdicārentdēiūdicāverint
deiudicārint		dēiūdicāvissent
deiudicāssent
passive indicative
passive indicative
formpresentimperfectfuture
1st sg.dēiūdicordēiūdicābardēiūdicābor
2nd sg.dēiūdicāris
dēiūdicāre		dēiūdicābāris
dēiūdicābāre		dēiūdicāberis
dēiūdicābere
3rd sg.dēiūdicāturdēiūdicābāturdēiūdicābitur
1st pl.dēiūdicāmurdēiūdicābāmurdēiūdicābimur
2nd pl.dēiūdicāminīdēiūdicābāminīdēiūdicābiminī
3rd pl.dēiūdicanturdēiūdicābanturdēiūdicābuntur
passive subjunctive
passive subjunctive
formpresentimperfect
1st sg.dēiūdicerdēiūdicārer
2nd sg.dēiūdicēris
dēiūdicēre		dēiūdicārēris
dēiūdicārēre
3rd sg.dēiūdicēturdēiūdicārētur
1st pl.dēiūdicēmurdēiūdicārēmur
2nd pl.dēiūdicēminīdēiūdicārēminī
3rd pl.dēiūdicenturdēiūdicārentur
imperative
imperative
formactivepassive
pres. 2nd sg.dēiūdicādēiūdicāre
pres. 2nd pl.dēiūdicātedēiūdicāminī
fut. 2nd sg.dēiūdicātōdēiūdicātor
fut. 3rd sg.dēiūdicātōdēiūdicātor
fut. 2nd pl.dēiūdicātōte—
fut. 3rd pl.dēiūdicantōdēiūdicantor
infinitives & participles
infinitives & participles
formactivepassive
present infinitivedēiūdicāredēiūdicārī
perfect infinitivedēiūdicāvisse
deiudicāsse		dēiūdicātum esse
future infinitivedēiūdicātūrum essedēiūdicātum īrī
present participledēiūdicāns—
perfect participle—dēiūdicātus
dēiūdicāta, dēiūdicātā, dēiūdicātae, dēiūdicātam, dēiūdicātārum, dēiūdicātās, dēiūdicātī, dēiūdicātōrum, dēiūdicātōs
future participledēiūdicātūrus
dēiūdicātūra, dēiūdicātūrā, dēiūdicātūrae, dēiūdicātūram, dēiūdicātūrārum, dēiūdicātūrās, dēiūdicātūre, dēiūdicātūrī, dēiūdicātūrīs, dēiūdicātūrō, dēiūdicātūrōrum, dēiūdicātūrōs, dēiūdicātūrum		dēiūdicandus
dēiūdicanda, dēiūdicandā, dēiūdicandae, dēiūdicandam, dēiūdicandārum, dēiūdicandās, dēiūdicande, dēiūdicandīs, dēiūdicandōrum, dēiūdicandōs
gerunddēiūdicandī, dēiūdicandō, dēiūdicandumsupinedēiūdicātum, dēiūdicātū

Origins

  1. Proto-Indo-European*de
  2. Proto-Indo-European*déh₁
  3. Proto-Italic*dē
  4. Latindēiūdicō

Latin dē- Latin iūdicō Latin dēiūdicō From dē- + iūdicō.

Quick answers

What does dēiūdicō mean in Latin?
dēiūdicō, a verb, means “to give final judgement on”.
What are the principal parts of dēiūdicō?
dēiūdicō, dēiūdicāre, dēiūdicāvī, dēiūdicātum (first conjugation).
How do you pronounce dēiūdicō?
In classical Latin, [deːˈjuː.dɪ.koː]; in ecclesiastical (church) Latin, [deˈjuː.di.ko].
Where does dēiūdicō come from?
Proto-Indo-European *de → Proto-Indo-European *déh₁ → Proto-Italic *dē → Latin dēiūdicō.