What does dapinō mean in Latin?

dapinō, a verb, means “to serve up; to meet the cost of”.

What are the principal parts of dapinō?

dapinō, dapināre, dapināvī, dapinātum (first conjugation).

In classical Latin, [ˈda.pɪ.noː]; in ecclesiastical (church) Latin, [ˈdaː.pi.no].

verbfirst conjugation

dapinō (present infinitive dapināre, perfect active dapināvī, supine dapinātum)

Classical[ˈda.pɪ.noː]Ecclesiastical[ˈdaː.pi.no]

active indicative
form	present	imperfect	future	perfect	pluperfect	fut. perfect
1st sg.	dapinō	dapinābam	dapinābō	dapināvī	dapināveram	dapināverō dapinārō
2nd sg.	dapinās	dapinābās	dapinābis	dapināvistī dapināstī	dapināverās dapinārās	dapināveris
3rd sg.	dapinat	dapinābat	dapinābit	dapināvit	dapināverat dapinārat	dapināverit dapinārit
1st pl.	dapināmus	dapinābāmus	dapinābimus	dapināvimus	dapināverāmus	dapināverimus dapinārimus
2nd pl.	dapinātis	dapinābātis	dapinābitis	dapināvistis dapināstis	dapināverātis dapinārātis	dapināveritis dapināritis
3rd pl.	dapinant	dapinābant	dapinābunt	dapināvērunt dapināvēre, dapinārunt	dapināverant dapinārant	dapināverint dapinārint

active subjunctive

active subjunctive
form	present	imperfect	perfect	pluperfect
1st sg.	dapinem	dapinārem	dapināverim dapinārim	dapināvissem dapināssem
2nd sg.	dapinēs	dapinārēs	dapināverīs	dapināvissēs dapināssēs
3rd sg.	dapinet	dapināret	dapināverit dapinārit	dapināvisset dapināsset
1st pl.	dapinēmus	dapinārēmus	dapināverīmus dapinārīmus	dapināvissēmus dapināssēmus
2nd pl.	dapinētis	dapinārētis	dapināverītis dapinārītis	dapināvissētis dapināssētis
3rd pl.	dapinent	dapinārent	dapināverint dapinārint	dapināvissent dapināssent

passive indicative

passive indicative
form	present	imperfect	future
1st sg.	dapinor	dapinābar	dapinābor
2nd sg.	dapināris dapināre	dapinābāris dapinābāre	dapināberis dapinābere
3rd sg.	dapinātur	dapinābātur	dapinābitur
1st pl.	dapināmur	dapinābāmur	dapinābimur
2nd pl.	dapināminī	dapinābāminī	dapinābiminī
3rd pl.	dapinantur	dapinābantur	dapinābuntur

passive subjunctive

imperative

infinitives & participles

infinitives & participles
form	active	passive
present infinitive	dapināre	dapinārī
perfect infinitive	dapināvisse dapināsse	dapinātum esse
future infinitive	dapinātūrum esse	dapinātum īrī
present participle	dapināns	—
perfect participle	—	dapinātus dapināta, dapinātā, dapinātae, dapinātam, dapinātārum, dapinātās, dapinātī, dapinātōrum, dapinātōs
future participle	dapinātūrus dapinātūra, dapinātūrā, dapinātūrae, dapinātūram, dapinātūrārum, dapinātūrās, dapinātūre, dapinātūrī, dapinātūrīs, dapinātūrō, dapinātūrōrum, dapinātūrōs, dapinātūrum	dapinandus dapinanda, dapinandā, dapinandae, dapinandam, dapinandārum, dapinandās, dapinande, dapinandīs, dapinandōrum, dapinandōs

gerunddapinandī, dapinandō, dapinandumsupinedapinātum, dapinātū

dăpĭno, āre, v. a. daps, cf. Gr. δεῖπνον,

I. to serve up, as food: victum, Plaut. Capt. 4, 2, 117.

Borrowed from Ancient Greek δαπανάω (dapanáō, “spend on, consume”), perhaps influenced by daps (“feast”). Doublet of daps and damnum.