verbfirst conjugation
crīdō
crīdō (present infinitive crīdāre, perfect active crīdāvī, supine crīdātum)
Meaning
- Medieval Latinto cry out
- Medieval Latinto publish
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | crīdō | crīdābam | crīdābō | crīdāvī | crīdāveram | crīdāverō |
| 2nd sg. | crīdās | crīdābās | crīdābis | crīdāvistī | crīdāverās | crīdāveris |
| 3rd sg. | crīdat | crīdābat | crīdābit | crīdāvit | crīdāverat | crīdāverit |
| 1st pl. | crīdāmus | crīdābāmus | crīdābimus | crīdāvimus | crīdāverāmus | crīdāverimus |
| 2nd pl. | crīdātis | crīdābātis | crīdābitis | crīdāvistis | crīdāverātis | crīdāveritis |
| 3rd pl. | crīdant | crīdābant | crīdābunt | crīdāvērunt crīdāvēre | crīdāverant | crīdāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | crīdem | crīdārem | crīdāverim | crīdāvissem |
| 2nd sg. | crīdēs | crīdārēs | crīdāverīs | crīdāvissēs |
| 3rd sg. | crīdet | crīdāret | crīdāverit | crīdāvisset |
| 1st pl. | crīdēmus | crīdārēmus | crīdāverīmus | crīdāvissēmus |
| 2nd pl. | crīdētis | crīdārētis | crīdāverītis | crīdāvissētis |
| 3rd pl. | crīdent | crīdārent | crīdāverint | crīdāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | crīdor | crīdābar | crīdābor |
| 2nd sg. | crīdāris crīdāre | crīdābāris crīdābāre | crīdāberis crīdābere |
| 3rd sg. | crīdātur | crīdābātur | crīdābitur |
| 1st pl. | crīdāmur | crīdābāmur | crīdābimur |
| 2nd pl. | crīdāminī | crīdābāminī | crīdābiminī |
| 3rd pl. | crīdantur | crīdābantur | crīdābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | crīder | crīdārer |
| 2nd sg. | crīdēris crīdēre | crīdārēris crīdārēre |
| 3rd sg. | crīdētur | crīdārētur |
| 1st pl. | crīdēmur | crīdārēmur |
| 2nd pl. | crīdēminī | crīdārēminī |
| 3rd pl. | crīdentur | crīdārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | crīdā | crīdāre |
| pres. 2nd pl. | crīdāte | crīdāminī |
| fut. 2nd sg. | crīdātō | crīdātor |
| fut. 3rd sg. | crīdātō | crīdātor |
| fut. 2nd pl. | crīdātōte | — |
| fut. 3rd pl. | crīdantō | crīdantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | crīdāre | crīdārī |
| perfect infinitive | crīdāvisse | crīdātum esse |
| future infinitive | crīdātūrum esse | crīdātum īrī |
| present participle | crīdāns | — |
| perfect participle | — | crīdātus |
| future participle | crīdātūrus | crīdandus |
gerundcrīdandī, crīdandō, crīdandumsupinecrīdātum, crīdātū
Origins
Borrowed from one or more Romance descendants of Vulgar Latin *crītāre (cf. Old French crider in particular). First attested in the late 11th century.