noun · masculinesecond declension
covīnārius
covīnārius m (genitive covīnāriī or covīnārī)
Meaning
- charioteer (soldier)
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | covīnārius covinnārius | covīnāriī covinnāriī |
| genitive | covīnāriī covīnārī, covinnārī, covinnāriī | covīnāriōrum covinnāriōrum |
| dative | covīnāriō covinnāriō | covīnāriīs covinnāriīs |
| accusative | covīnārium covinnārium | covīnāriōs covinnāriōs |
| ablative | covīnāriō covinnāriō | covīnāriīs covinnāriīs |
| vocative | covīnārie covinnārie | covīnāriī covinnāriī |
Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
covīnārius (covinn-) ī, m
covīnus, a warchariot, Celtic, a driver of a scythe-chariot, Ta.