What does cooperātīvus mean in Latin?

cooperātīvus, a adjective, means “cooperative”.

How do you pronounce cooperātīvus?

In classical Latin, [ko.ɔ.pɛ.raːˈtiː.wʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [ko.o.pe.raˈtiː.vus].

adjectivefirst/second-declension adjective

cooperātīvus (feminine cooperātīva, neuter cooperātīvum)

Classical[ko.ɔ.pɛ.raːˈtiː.wʊs]Ecclesiastical[ko.o.pe.raˈtiː.vus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	cooperātīvus	cooperātīva	cooperātīvum
genitive	cooperātīvī	cooperātīvae	cooperātīvī
dative	cooperātīvō	cooperātīvae	cooperātīvō
accusative	cooperātīvum	cooperātīvam	cooperātīvum
ablative	cooperātīvō	cooperātīvā	cooperātīvō
vocative	cooperātīve	cooperātīva	cooperātīvum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	cooperātīvī	cooperātīvae	cooperātīva
genitive	cooperātīvōrum	cooperātīvārum	cooperātīvōrum
dative	cooperātīvīs	cooperātīvīs	cooperātīvīs
accusative	cooperātīvōs	cooperātīvās	cooperātīva
ablative	cooperātīvīs	cooperātīvīs	cooperātīvīs
vocative	cooperātīvī	cooperātīvae	cooperātīva

Descendants