noun · femininethird declension
contrārietās
contrārietās f (genitive contrārietātis)
Meaning
- opposition, contrariety
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | contrārietās | contrārietātēs |
| genitive | contrārietātis | contrārietātum |
| dative | contrārietātī | contrārietātibus |
| accusative | contrārietātem | contrārietātēs |
| ablative | contrārietāte | contrārietātibus |
| vocative | contrārietās | contrārietātēs |
contrārĭĕtas, ātis, f. contrarius,
I. opposition, contrariety (late Lat.), Macr. Somn. Scip. 2, 14, 26; 2, 15, 30; Sid. Ep. 4, 12.
Origins
Proto-Indo-European *-teh₂ Proto-Indo-European *-ts Proto-Indo-European *-teh₂ts Proto-Italic *-tāts Latin -tās Latin contrārietās From contrārius + -tās.
Descendants
- Catalancontrarietat
- Frenchcontrariété
- Italiancontrarietà
- Occitancontrarietat
- Portuguesecontrariedade
- Romaniancontrarietate
- Spanishcontrariedad
- Galiciancontrariedade
In English words that came into English from contrārietās
- contrarietycontrārietās