adjectivefirst/second-declension adjective
Cōnstantīnopolītānus
Cōnstantīnopolītānus (feminine Cōnstantīnopolītāna, neuter Cōnstantīnopolītānum)
Classical[kõː.stan.tiː.nɔ.pɔ.liːˈtaː.nʊs]Ecclesiastical[kon.stan.ti.no.po.liˈtaː.nus]
Meaning
- adjectiveConstantinopolitan
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | Cōnstantīnopolītānus | Cōnstantīnopolītāna | Cōnstantīnopolītānum |
| genitive | Cōnstantīnopolītānī | Cōnstantīnopolītānae | Cōnstantīnopolītānī |
| dative | Cōnstantīnopolītānō | Cōnstantīnopolītānae | Cōnstantīnopolītānō |
| accusative | Cōnstantīnopolītānum | Cōnstantīnopolītānam | Cōnstantīnopolītānum |
| ablative | Cōnstantīnopolītānō | Cōnstantīnopolītānā | Cōnstantīnopolītānō |
| vocative | Cōnstantīnopolītāne | Cōnstantīnopolītāna | Cōnstantīnopolītānum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | Cōnstantīnopolītānī | Cōnstantīnopolītānae | Cōnstantīnopolītāna |
| genitive | Cōnstantīnopolītānōrum | Cōnstantīnopolītānārum | Cōnstantīnopolītānōrum |
| dative | Cōnstantīnopolītānīs | Cōnstantīnopolītānīs | Cōnstantīnopolītānīs |
| accusative | Cōnstantīnopolītānōs | Cōnstantīnopolītānās | Cōnstantīnopolītāna |
| ablative | Cōnstantīnopolītānīs | Cōnstantīnopolītānīs | Cōnstantīnopolītānīs |
| vocative | Cōnstantīnopolītānī | Cōnstantīnopolītānae | Cōnstantīnopolītāna |
Origins
Proto-Indo-European *-tósder. Ancient Greek -της (-tēs)der. Ancient Greek -ῑ́της (-ī́tēs)der. Latin -īt(ēs) Proto-Indo-European *-nós Proto-Italic *-nos Proto-Italic *-ānos Latin -ānus Latin -ītānus Latin Cōnstantīnopolītānus From Cōnstantīnopolis + -ītānus.
Descendants
- Catalanconstantinopolità
- EnglishConstantinopolitan
- Frenchconstantinopolitain
- Italiancostantinopolitano
- Portugueseconstantinopolitano
- Spanishconstantinopolitano
In English words that came into English from Cōnstantīnopolītānus
- ConstantinopolitanCōnstantīnopolītānus