LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
verbfirst conjugation

conrēgnō

conrēgnō (present infinitive conrēgnāre, perfect active conrēgnāvī, supine conrēgnātum)
Classical[kɔnˈreːŋ.noː]Ecclesiastical[konˈrɛɲ.ɲo]

Meaning

  1. to reign, rule, govern with another

Conjugation conjugation 1

active indicative
formpresentimperfectfutureperfectpluperfectfut. perfect
1st sg.conrēgnōconrēgnābamconrēgnābōconrēgnāvīconrēgnāveramconrēgnāverō
conrēgnārō
2nd sg.conrēgnāsconrēgnābāsconrēgnābisconrēgnāvistī
conrēgnāstī		conrēgnāverās
conrēgnārās		conrēgnāveris
3rd sg.conrēgnatconrēgnābatconrēgnābitconrēgnāvitconrēgnāverat
conrēgnārat		conrēgnāverit
conrēgnārit
1st pl.conrēgnāmusconrēgnābāmusconrēgnābimusconrēgnāvimusconrēgnāverāmusconrēgnāverimus
conrēgnārimus
2nd pl.conrēgnātisconrēgnābātisconrēgnābitisconrēgnāvistis
conrēgnāstis		conrēgnāverātis
conrēgnārātis		conrēgnāveritis
conrēgnāritis
3rd pl.conrēgnantconrēgnābantconrēgnābuntconrēgnāvērunt
conrēgnāvēre, conrēgnārunt		conrēgnāverant
conrēgnārant		conrēgnāverint
conrēgnārint
active subjunctive
active subjunctive
formpresentimperfectperfectpluperfect
1st sg.conrēgnemconrēgnāremconrēgnāverim
conrēgnārim		conrēgnāvissem
conrēgnāssem
2nd sg.conrēgnēsconrēgnārēsconrēgnāverīsconrēgnāvissēs
conrēgnāssēs
3rd sg.conrēgnetconrēgnāretconrēgnāverit
conrēgnārit		conrēgnāvisset
conrēgnāsset
1st pl.conrēgnēmusconrēgnārēmusconrēgnāverīmus
conrēgnārīmus		conrēgnāvissēmus
conrēgnāssēmus
2nd pl.conrēgnētisconrēgnārētisconrēgnāverītis
conrēgnārītis		conrēgnāvissētis
conrēgnāssētis
3rd pl.conrēgnentconrēgnārentconrēgnāverint
conrēgnārint		conrēgnāvissent
conrēgnāssent
passive indicative
passive indicative
formpresentimperfectfuture
1st sg.conrēgnorconrēgnābarconrēgnābor
2nd sg.conrēgnāris
conrēgnāre		conrēgnābāris
conrēgnābāre		conrēgnāberis
conrēgnābere
3rd sg.conrēgnāturconrēgnābāturconrēgnābitur
1st pl.conrēgnāmurconrēgnābāmurconrēgnābimur
2nd pl.conrēgnāminīconrēgnābāminīconrēgnābiminī
3rd pl.conrēgnanturconrēgnābanturconrēgnābuntur
passive subjunctive
passive subjunctive
formpresentimperfect
1st sg.conrēgnerconrēgnārer
2nd sg.conrēgnēris
conrēgnēre		conrēgnārēris
conrēgnārēre
3rd sg.conrēgnēturconrēgnārētur
1st pl.conrēgnēmurconrēgnārēmur
2nd pl.conrēgnēminīconrēgnārēminī
3rd pl.conrēgnenturconrēgnārentur
imperative
imperative
formactivepassive
pres. 2nd sg.conrēgnāconrēgnāre
pres. 2nd pl.conrēgnāteconrēgnāminī
fut. 2nd sg.conrēgnātōconrēgnātor
fut. 3rd sg.conrēgnātōconrēgnātor
fut. 2nd pl.conrēgnātōte—
fut. 3rd pl.conrēgnantōconrēgnantor
infinitives & participles
infinitives & participles
formactivepassive
present infinitiveconrēgnāreconrēgnārī
perfect infinitiveconrēgnāvisse
conrēgnāsse		conrēgnātum esse
future infinitiveconrēgnātūrum esseconrēgnātum īrī
present participleconrēgnāns—
perfect participle—conrēgnātus
conrēgnāta, conrēgnātā, conrēgnātae, conrēgnātam, conrēgnātārum, conrēgnātās, conrēgnātī, conrēgnātōrum, conrēgnātōs
future participleconrēgnātūrus
conrēgnātūra, conrēgnātūrā, conrēgnātūrae, conrēgnātūram, conrēgnātūrārum, conrēgnātūrās, conrēgnātūre, conrēgnātūrī, conrēgnātūrīs, conrēgnātūrō, conrēgnātūrōrum, conrēgnātūrōs, conrēgnātūrum		conrēgnandus
conrēgnanda, conrēgnandā, conrēgnandae, conrēgnandam, conrēgnandārum, conrēgnandās, conrēgnande, conrēgnandīs, conrēgnandōrum, conrēgnandōs
gerundconrēgnandī, conrēgnandō, conrēgnandumsupineconrēgnātum, conrēgnātū

Origins

  1. Proto-Indo-European*ḱe?
  2. Proto-Indo-European*ḱóm
  3. Proto-Italic*kom
  4. Proto-Italic*kom-
  5. Latinconrēgnō

Latin regno Latin conrēgnō From con- + regno.

Quick answers

What does conrēgnō mean in Latin?
conrēgnō, a verb, means “to reign, rule, govern with another”.
What are the principal parts of conrēgnō?
conrēgnō, conrēgnāre, conrēgnāvī, conrēgnātum (first conjugation).
How do you pronounce conrēgnō?
In classical Latin, [kɔnˈreːŋ.noː]; in ecclesiastical (church) Latin, [konˈrɛɲ.ɲo].
Where does conrēgnō come from?
Proto-Indo-European *ḱe? → Proto-Indo-European *ḱóm → Proto-Italic *kom → Proto-Italic *kom- → Latin conrēgnō.