What does concatēnō mean in Latin?

concatēnō, a verb, means “to concatenate; link or chain together”.

What are the principal parts of concatēnō?

concatēnō, concatēnāre, concatēnāvī, concatēnātum (first conjugation).

In classical Latin, [kɔŋ.kaˈteː.noː]; in ecclesiastical (church) Latin, [koŋ.kaˈtɛː.no].

verbfirst conjugation

concatēnō (present infinitive concatēnāre, perfect active concatēnāvī, supine concatēnātum)

Classical[kɔŋ.kaˈteː.noː]Ecclesiastical[koŋ.kaˈtɛː.no]

active indicative
form	present	imperfect	future	perfect	pluperfect	fut. perfect
1st sg.	concatēnō	concatēnābam	concatēnābō	concatēnāvī	concatēnāveram	concatēnāverō
2nd sg.	concatēnās	concatēnābās	concatēnābis	concatēnāvistī	concatēnāverās	concatēnāveris
3rd sg.	concatēnat	concatēnābat	concatēnābit	concatēnāvit	concatēnāverat	concatēnāverit
1st pl.	concatēnāmus	concatēnābāmus	concatēnābimus	concatēnāvimus	concatēnāverāmus	concatēnāverimus
2nd pl.	concatēnātis	concatēnābātis	concatēnābitis	concatēnāvistis	concatēnāverātis	concatēnāveritis
3rd pl.	concatēnant	concatēnābant	concatēnābunt	concatēnāvērunt concatēnāvēre	concatēnāverant	concatēnāverint

active subjunctive

active subjunctive
form	present	imperfect	perfect	pluperfect
1st sg.	concatēnem	concatēnārem	concatēnāverim	concatēnāvissem
2nd sg.	concatēnēs	concatēnārēs	concatēnāverīs	concatēnāvissēs
3rd sg.	concatēnet	concatēnāret	concatēnāverit	concatēnāvisset
1st pl.	concatēnēmus	concatēnārēmus	concatēnāverīmus	concatēnāvissēmus
2nd pl.	concatēnētis	concatēnārētis	concatēnāverītis	concatēnāvissētis
3rd pl.	concatēnent	concatēnārent	concatēnāverint	concatēnāvissent

passive indicative

passive indicative
form	present	imperfect	future
1st sg.	concatēnor	concatēnābar	concatēnābor
2nd sg.	concatēnāris concatēnāre	concatēnābāris concatēnābāre	concatēnāberis concatēnābere
3rd sg.	concatēnātur	concatēnābātur	concatēnābitur
1st pl.	concatēnāmur	concatēnābāmur	concatēnābimur
2nd pl.	concatēnāminī	concatēnābāminī	concatēnābiminī
3rd pl.	concatēnantur	concatēnābantur	concatēnābuntur

passive subjunctive

passive subjunctive
form	present	imperfect
1st sg.	concatēner	concatēnārer
2nd sg.	concatēnēris concatēnēre	concatēnārēris concatēnārēre
3rd sg.	concatēnētur	concatēnārētur
1st pl.	concatēnēmur	concatēnārēmur
2nd pl.	concatēnēminī	concatēnārēminī
3rd pl.	concatēnentur	concatēnārentur

imperative

infinitives & participles

infinitives & participles
form	active	passive
present infinitive	concatēnāre	concatēnārī
perfect infinitive	concatēnāvisse	concatēnātum esse
future infinitive	concatēnātūrum esse	concatēnātum īrī
present participle	concatēnāns	—
perfect participle	—	concatēnātus concatēnāta, concatēnātā, concatēnātae, concatēnātam, concatēnātārum, concatēnātās, concatēnātī, concatēnātōrum, concatēnātōs
future participle	concatēnātūrus concatēnātūra, concatēnātūrā, concatēnātūrae, concatēnātūram, concatēnātūrārum, concatēnātūrās, concatēnātūre, concatēnātūrī, concatēnātūrīs, concatēnātūrō, concatēnātūrōrum, concatēnātūrōs, concatēnātūrum	concatēnandus concatēnanda, concatēnandā, concatēnandae, concatēnandam, concatēnandārum, concatēnandās, concatēnande, concatēnandīs, concatēnandōrum, concatēnandōs

gerundconcatēnandī, concatēnandō, concatēnandumsupineconcatēnātum, concatēnātū

con-cătēno, no

I. perf., ātum, 1, v. a., to link or bind together, to connect (late Lat.), Lact. 3, 17; Min. Fel. 17, 2.

From con- (“with”) + catēnō (“chain, bind”), from catēna (“a chain”).

Descendants