What does compitālicius mean in Latin?

compitālicius, a adjective, means “crossroads”.

How do you pronounce compitālicius?

In classical Latin, [kɔm.pɪ.taːˈlɪ.ki.ʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [kom.pi.taˈliː.t͡ʃi.us].

adjectivefirst/second-declension adjective

compitālicius (feminine compitālicia, neuter compitālicium)

Classical[kɔm.pɪ.taːˈlɪ.ki.ʊs]Ecclesiastical[kom.pi.taˈliː.t͡ʃi.us]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	compitālicius	compitālicia	compitālicium
genitive	compitāliciī	compitāliciae	compitāliciī
dative	compitāliciō	compitāliciae	compitāliciō
accusative	compitālicium	compitāliciam	compitālicium
ablative	compitāliciō	compitāliciā	compitāliciō
vocative	compitālicie	compitālicia	compitālicium

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	compitāliciī	compitāliciae	compitālicia
genitive	compitāliciōrum	compitāliciārum	compitāliciōrum
dative	compitāliciīs	compitāliciīs	compitāliciīs
accusative	compitāliciōs	compitāliciās	compitālicia
ablative	compitāliciīs	compitāliciīs	compitāliciīs
vocative	compitāliciī	compitāliciae	compitālicia

compĭtālĭcĭus or -tĭus, a, um, adj. compitalis,

I. of or belonging to the compitalia: dies, Cic. Att. 7, 7, 3: ludi, id. Pis. 4, 8; Suet. Aug. 31: ambulationes, Cic. Att. 2, 3, 3 fin.

From compitālis + -icius.