What does compēnsātīvus mean in Latin?

compēnsātīvus, a adjective, means “compensatory”.

How do you pronounce compēnsātīvus?

In classical Latin, [kɔm.pẽː.saːˈtiː.wʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [kom.pen.saˈtiː.vus].

adjectivefirst/second-declension adjective

compēnsātīvus (feminine compēnsātīva, neuter compēnsātīvum)

Classical[kɔm.pẽː.saːˈtiː.wʊs]Ecclesiastical[kom.pen.saˈtiː.vus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	compēnsātīvus	compēnsātīva	compēnsātīvum
genitive	compēnsātīvī	compēnsātīvae	compēnsātīvī
dative	compēnsātīvō	compēnsātīvae	compēnsātīvō
accusative	compēnsātīvum	compēnsātīvam	compēnsātīvum
ablative	compēnsātīvō	compēnsātīvā	compēnsātīvō
vocative	compēnsātīve	compēnsātīva	compēnsātīvum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	compēnsātīvī	compēnsātīvae	compēnsātīva
genitive	compēnsātīvōrum	compēnsātīvārum	compēnsātīvōrum
dative	compēnsātīvīs	compēnsātīvīs	compēnsātīvīs
accusative	compēnsātīvōs	compēnsātīvās	compēnsātīva
ablative	compēnsātīvīs	compēnsātīvīs	compēnsātīvīs
vocative	compēnsātīvī	compēnsātīvae	compēnsātīva

compensātīvus, a, um, adj. id.,

I. serving for compensating (late Lat.), Victor. Rhet. 1, p. 137; 2, p. 217.

From compēnsō + -īvus.