LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
verbfirst conjugation

coangustō

coangustō (present infinitive coangustāre, perfect active coangustāvī, supine coangustātum)
Classical[ko.aŋˈɡʊs.toː]Ecclesiastical[ko.aŋˈɡus.to]

Meaning

  1. to confine, compress, enclose
  2. to limit, restrict

Conjugation conjugation 1

active indicative
formpresentimperfectfutureperfectpluperfectfut. perfect
1st sg.coangustōcoangustābamcoangustābōcoangustāvīcoangustāveramcoangustāverō
coangustārō
2nd sg.coangustāscoangustābāscoangustābiscoangustāvistī
coangustāstī		coangustāverās
coangustārās		coangustāveris
3rd sg.coangustatcoangustābatcoangustābitcoangustāvitcoangustāverat
coangustārat		coangustāverit
coangustārit
1st pl.coangustāmuscoangustābāmuscoangustābimuscoangustāvimuscoangustāverāmuscoangustāverimus
coangustārimus
2nd pl.coangustātiscoangustābātiscoangustābitiscoangustāvistis
coangustāstis		coangustāverātis
coangustārātis		coangustāveritis
coangustāritis
3rd pl.coangustantcoangustābantcoangustābuntcoangustāvērunt
coangustāvēre, coangustārunt		coangustāverant
coangustārant		coangustāverint
coangustārint
active subjunctive
active subjunctive
formpresentimperfectperfectpluperfect
1st sg.coangustemcoangustāremcoangustāverim
coangustārim		coangustāvissem
coangustāssem
2nd sg.coangustēscoangustārēscoangustāverīscoangustāvissēs
coangustāssēs
3rd sg.coangustetcoangustāretcoangustāverit
coangustārit		coangustāvisset
coangustāsset
1st pl.coangustēmuscoangustārēmuscoangustāverīmus
coangustārīmus		coangustāvissēmus
coangustāssēmus
2nd pl.coangustētiscoangustārētiscoangustāverītis
coangustārītis		coangustāvissētis
coangustāssētis
3rd pl.coangustentcoangustārentcoangustāverint
coangustārint		coangustāvissent
coangustāssent
passive indicative
passive indicative
formpresentimperfectfuture
1st sg.coangustorcoangustābarcoangustābor
2nd sg.coangustāris
coangustāre		coangustābāris
coangustābāre		coangustāberis
coangustābere
3rd sg.coangustāturcoangustābāturcoangustābitur
1st pl.coangustāmurcoangustābāmurcoangustābimur
2nd pl.coangustāminīcoangustābāminīcoangustābiminī
3rd pl.coangustanturcoangustābanturcoangustābuntur
passive subjunctive
passive subjunctive
formpresentimperfect
1st sg.coangustercoangustārer
2nd sg.coangustēris
coangustēre		coangustārēris
coangustārēre
3rd sg.coangustēturcoangustārētur
1st pl.coangustēmurcoangustārēmur
2nd pl.coangustēminīcoangustārēminī
3rd pl.coangustenturcoangustārentur
imperative
imperative
formactivepassive
pres. 2nd sg.coangustācoangustāre
pres. 2nd pl.coangustātecoangustāminī
fut. 2nd sg.coangustātōcoangustātor
fut. 3rd sg.coangustātōcoangustātor
fut. 2nd pl.coangustātōte—
fut. 3rd pl.coangustantōcoangustantor
infinitives & participles
infinitives & participles
formactivepassive
present infinitivecoangustārecoangustārī
perfect infinitivecoangustāvisse
coangustāsse		coangustātum esse
future infinitivecoangustātūrum essecoangustātum īrī
present participlecoangustāns—
perfect participle—coangustātus
coangustāta, coangustātā, coangustātae, coangustātam, coangustātārum, coangustātās, coangustātī, coangustātōrum, coangustātōs
future participlecoangustātūrus
coangustātūra, coangustātūrā, coangustātūrae, coangustātūram, coangustātūrārum, coangustātūrās, coangustātūre, coangustātūrī, coangustātūrīs, coangustātūrō, coangustātūrōrum, coangustātūrōs, coangustātūrum		coangustandus
coangustanda, coangustandā, coangustandae, coangustandam, coangustandārum, coangustandās, coangustande, coangustandīs, coangustandōrum, coangustandōs
gerundcoangustandī, coangustandō, coangustandumsupinecoangustātum, coangustātū

cŏ-angusto, āvi, ātum, v. a.,
I. to bring into a narrow compass, to confine, compress, contract, enclose, hem in (rare and mostly post-Aug.).
I. Prop.: alvos, * Varr. R. R. 3, 16, 15: quo facilius fistula claudatur vel certe coangustetur, Cels. 7, 27 fin.; Auct. B. Hisp. 5; cf. Aur. Vict. Epit. 42: aditum aedium, Dig. 19, 2, 19.—Of a city, to invest, besiege: et coangustabunt te undique, Vulg. Luc. 19, 43.—
II. Trop., to limit, restrict: haec lex dilatata in ordinem cunctum, coangustari etiam potest, * Cic. Leg. 3, 14, 32: aliquid interpretatione, Dig. 50, 16, 120.—
B. In gen., to afflict, Vulg. 2 Par. 33, 12.

Origins

  1. Proto-Indo-European*ḱe?
  2. Proto-Indo-European*ḱóm
  3. Proto-Italic*kom
  4. Proto-Italic*kom-
  5. Latincoangustō

Latin angustō Latin coangustō From co- + angustō.

Quick answers

What does coangustō mean in Latin?
coangustō, a verb, means “to confine, compress, enclose; to limit, restrict”.
What are the principal parts of coangustō?
coangustō, coangustāre, coangustāvī, coangustātum (first conjugation).
How do you pronounce coangustō?
In classical Latin, [ko.aŋˈɡʊs.toː]; in ecclesiastical (church) Latin, [ko.aŋˈɡus.to].
Where does coangustō come from?
Proto-Indo-European *ḱe? → Proto-Indo-European *ḱóm → Proto-Italic *kom → Proto-Italic *kom- → Latin coangustō.