verbfirst conjugation
circinō
circinō (present infinitive circināre, perfect active circināvī, supine circinātum)
Classical[ˈkɪr.kɪ.noː]Ecclesiastical[ˈt͡ʃir.t͡ʃi.no]
Meaning
- to round, make round
- poeticto fly through in a circular path
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | circinō | circinābam | circinābō | circināvī | circināveram | circināverō circinārō |
| 2nd sg. | circinās | circinābās | circinābis | circināvistī circināstī | circināverās circinārās | circināveris |
| 3rd sg. | circinat | circinābat | circinābit | circināvit | circināverat circinārat | circināverit circinārit |
| 1st pl. | circināmus | circinābāmus | circinābimus | circināvimus | circināverāmus | circināverimus circinārimus |
| 2nd pl. | circinātis | circinābātis | circinābitis | circināvistis circināstis | circināverātis circinārātis | circināveritis circināritis |
| 3rd pl. | circinant | circinābant | circinābunt | circināvērunt circināvēre, circinārunt | circināverant circinārant | circināverint circinārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | circinem | circinārem | circināverim circinārim | circināvissem circināssem |
| 2nd sg. | circinēs | circinārēs | circināverīs | circināvissēs circināssēs |
| 3rd sg. | circinet | circināret | circināverit circinārit | circināvisset circināsset |
| 1st pl. | circinēmus | circinārēmus | circināverīmus circinārīmus | circināvissēmus circināssēmus |
| 2nd pl. | circinētis | circinārētis | circināverītis circinārītis | circināvissētis circināssētis |
| 3rd pl. | circinent | circinārent | circināverint circinārint | circināvissent circināssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | circinor | circinābar | circinābor |
| 2nd sg. | circināris circināre | circinābāris circinābāre | circināberis circinābere |
| 3rd sg. | circinātur | circinābātur | circinābitur |
| 1st pl. | circināmur | circinābāmur | circinābimur |
| 2nd pl. | circināminī | circinābāminī | circinābiminī |
| 3rd pl. | circinantur | circinābantur | circinābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | circiner | circinārer |
| 2nd sg. | circinēris circinēre | circinārēris circinārēre |
| 3rd sg. | circinētur | circinārētur |
| 1st pl. | circinēmur | circinārēmur |
| 2nd pl. | circinēminī | circinārēminī |
| 3rd pl. | circinentur | circinārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | circinā | circināre |
| pres. 2nd pl. | circināte | circināminī |
| fut. 2nd sg. | circinātō | circinātor |
| fut. 3rd sg. | circinātō | circinātor |
| fut. 2nd pl. | circinātōte | — |
| fut. 3rd pl. | circinantō | circinantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | circināre | circinārī |
| perfect infinitive | circināvisse circināsse | circinātum esse |
| future infinitive | circinātūrum esse | circinātum īrī |
| present participle | circināns | — |
| perfect participle | — | circinātus circināta, circinātā, circinātae, circinātam, circinātārum, circinātās, circinātī, circinātōrum, circinātōs |
| future participle | circinātūrus circinātūra, circinātūrā, circinātūrae, circinātūram, circinātūrārum, circinātūrās, circinātūre, circinātūrī, circinātūrīs, circinātūrō, circinātūrōrum, circinātūrōs, circinātūrum | circinandus circinanda, circinandā, circinandae, circinandam, circinandārum, circinandās, circinande, circinandīs, circinandōrum, circinandōs |
gerundcircinandī, circinandō, circinandumsupinecircinātum, circinātū
circĭno, āvi, ātum, 1, v. a. circinus,
I. to make round, to round (perh. not anteAug.):
arbores, quae in orbem ramos circinant, Plin. 17, 12, 17, § 88; 16, 38, 73, § 185: circinatum tympanum, id. 18, 34, 77, § 332: folia circinatae rotunditatis, id. 16, 23, 35, § 86—Poet.: (Cyllenius) inclinat cursus, et easdem circinat auras, flies through in a circular course, * Ov. M. 2, 721: utque suos arcus per nubila circinat Iris, vaults, arches, Manil. 1, 710.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
circinō —, —, āre
circinus, to make round, round: easdem circinat auras, i. e. traverses in a circle, O.
Origins
Proto-Indo-European *(s)ker-der. Ancient Greek κίρκος (kírkos)bor. Latin circus Proto-Indo-European *-nós Proto-Indo-European *-iHnos Proto-Italic *-īnos Latin -inus Latin circinus Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin circinō From circinus (“pair of compasses”) + -ō.
Descendants
- Catalancercenar
- Frenchcerner
- Portuguesecercearfrom Old Galician-Portuguese cercear
- Spanishcercenar
- Friuliancercenâ
- Galiciancercearfrom Old Galician-Portuguese cercear
In English words that came into English from circinō
- circinationcircinationem
- circinatecircinatus