verbfirst conjugation
catēchizō
catēchizō (present infinitive catēchizāre, perfect active catēchizāvī, supine catēchizātum)
Classical[ka.teːˈkʰɪz.zoː]Ecclesiastical[ka.teˈkid.d͡zo]
Meaning
- Late Latinto instruct in religion; to catechize
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | catēchizō | catēchizābam | catēchizābō | catēchizāvī | catēchizāveram | catēchizāverō catēchīzārō |
| 2nd sg. | catēchizās | catēchizābās | catēchizābis | catēchizāvistī catēchīzāstī | catēchizāverās catēchīzārās | catēchizāveris |
| 3rd sg. | catēchizat | catēchizābat | catēchizābit | catēchizāvit | catēchizāverat catēchīzārat | catēchizāverit catēchīzārit |
| 1st pl. | catēchizāmus | catēchizābāmus | catēchizābimus | catēchizāvimus | catēchizāverāmus | catēchizāverimus catēchīzārimus |
| 2nd pl. | catēchizātis | catēchizābātis | catēchizābitis | catēchizāvistis catēchīzāstis | catēchizāverātis catēchīzārātis | catēchizāveritis catēchīzāritis |
| 3rd pl. | catēchizant | catēchizābant | catēchizābunt | catēchizāvērunt catēchizāvēre, catēchīzārunt | catēchizāverant catēchīzārant | catēchizāverint catēchīzārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | catēchizem | catēchizārem | catēchizāverim catēchīzārim | catēchizāvissem catēchīzāssem |
| 2nd sg. | catēchizēs | catēchizārēs | catēchizāverīs | catēchizāvissēs catēchīzāssēs |
| 3rd sg. | catēchizet | catēchizāret | catēchizāverit catēchīzārit | catēchizāvisset catēchīzāsset |
| 1st pl. | catēchizēmus | catēchizārēmus | catēchizāverīmus catēchīzārīmus | catēchizāvissēmus catēchīzāssēmus |
| 2nd pl. | catēchizētis | catēchizārētis | catēchizāverītis catēchīzārītis | catēchizāvissētis catēchīzāssētis |
| 3rd pl. | catēchizent | catēchizārent | catēchizāverint catēchīzārint | catēchizāvissent catēchīzāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | catēchizor | catēchizābar | catēchizābor |
| 2nd sg. | catēchizāris catēchizāre | catēchizābāris catēchizābāre | catēchizāberis catēchizābere |
| 3rd sg. | catēchizātur | catēchizābātur | catēchizābitur |
| 1st pl. | catēchizāmur | catēchizābāmur | catēchizābimur |
| 2nd pl. | catēchizāminī | catēchizābāminī | catēchizābiminī |
| 3rd pl. | catēchizantur | catēchizābantur | catēchizābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | catēchizer | catēchizārer |
| 2nd sg. | catēchizēris catēchizēre | catēchizārēris catēchizārēre |
| 3rd sg. | catēchizētur | catēchizārētur |
| 1st pl. | catēchizēmur | catēchizārēmur |
| 2nd pl. | catēchizēminī | catēchizārēminī |
| 3rd pl. | catēchizentur | catēchizārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | catēchizā | catēchizāre |
| pres. 2nd pl. | catēchizāte | catēchizāminī |
| fut. 2nd sg. | catēchizātō | catēchizātor |
| fut. 3rd sg. | catēchizātō | catēchizātor |
| fut. 2nd pl. | catēchizātōte | — |
| fut. 3rd pl. | catēchizantō | catēchizantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | catēchizāre | catēchizārī |
| perfect infinitive | catēchizāvisse catēchīzāsse | catēchizātum esse |
| future infinitive | catēchizātūrum esse | catēchizātum īrī |
| present participle | catēchizāns | — |
| perfect participle | — | catēchizātus catēchizāta, catēchizātā, catēchizātae, catēchizātam, catēchizātārum, catēchizātās, catēchizātī, catēchizātōrum, catēchizātōs |
| future participle | catēchizātūrus catēchizātūra, catēchizātūrā, catēchizātūrae, catēchizātūram, catēchizātūrārum, catēchizātūrās, catēchizātūre, catēchizātūrī, catēchizātūrīs, catēchizātūrō, catēchizātūrōrum, catēchizātūrōs, catēchizātūrum | catēchizandus catēchizanda, catēchizandā, catēchizandae, catēchizandam, catēchizandārum, catēchizandās, catēchizande, catēchizandīs, catēchizandōrum, catēchizandōs |
gerundcatēchizandī, catēchizandō, catēchizandumsupinecatēchizātum, catēchizātū
cătēchīzo (-isso), āre, v. a., = κατηχιζω,
I. to instruct in religion, to catechise, Tert. Cor. Mil. 11; id. adv. Marc. 4, 29; id. Idol. 10.
Origins
Borrowed from Ancient Greek κατηχίζω (katēkhízō) into Late Latin, a Hellenistic variant of κατηχέω (katēkhéō, “to instruct orally; instruct in religion”), from κατά (katá, “down”) + ἠχή (ēkhḗ, “sound, noise”).
Descendants
- Catalancatequitzar
- Englishcatechize
- Frenchcatéchiser
- Italiancatechizzare
- Portuguesecatequizar
- Romaniancatehiza
- Spanishcatequizar