adjectivefirst/second-declension adjective
canālicius
canālicius (feminine canālicia, neuter canālicium)
Classical[ka.naːˈlɪ.ki.ʊs]Ecclesiastical[ka.naˈliː.t͡ʃi.us]
Meaning
- adjectivedug out of, mined or derived from shafts or pits
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | canālicius | canālicia | canālicium |
| genitive | canāliciī | canāliciae | canāliciī |
| dative | canāliciō | canāliciae | canāliciō |
| accusative | canālicium | canāliciam | canālicium |
| ablative | canāliciō | canāliciā | canāliciō |
| vocative | canālicie | canālicia | canālicium |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | canāliciī | canāliciae | canālicia |
| genitive | canāliciōrum | canāliciārum | canāliciōrum |
| dative | canāliciīs | canāliciīs | canāliciīs |
| accusative | canāliciōs | canāliciās | canālicia |
| ablative | canāliciīs | canāliciīs | canāliciīs |
| vocative | canāliciī | canāliciae | canālicia |
cănālĭcĭus, a, um, v. canaliensis.
Origins
From canālis (“groove, channel”) + -icius, the first element from canna (“cane, reed”), from Ancient Greek κάννα (kánna, “reed”).