noun · masculinesecond declension
burgrāvius
burgrāvius m (genitive burgrāviī or burgrāvī)
Classical[bʊrˈɡraː.wi.ʊs]Ecclesiastical[burˈɡraː.vi.us]
Meaning
- Medieval Latinburgrave, burggrave
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | burgrāvius | burgrāviī borchgrāviī, burcgrāviī, burchgrāviī, burggrāfiī, burggrāviī, burgraffiī, burgrāphiī, burkgrāviī |
| genitive | burgrāviī burgrāvī, borchgrāvī, borchgrāviī, burcgrāvī, burcgrāviī, burchgrāvī, burchgrāviī, burggrāfī, burggrāfiī, burggrāvī, burggrāviī, burgraffī, burgraffiī, burgrāphī, burgrāphiī, burkgrāvī, burkgrāviī | burgrāviōrum borchgrāviōrum, burcgrāviōrum, burchgrāviōrum, burggrāfiōrum, burggrāviōrum, burgraffiōrum, burgrāphiōrum, burkgrāviōrum |
| dative | burgrāviō borchgrāviō, burcgrāviō, burchgrāviō, burggrāfiō, burggrāviō, burgraffiō, burgrāphiō, burkgrāviō | burgrāviīs borchgrāviīs, burcgrāviīs, burchgrāviīs, burggrāfiīs, burggrāviīs, burgraffiīs, burgrāphiīs, burkgrāviīs |
| accusative | burgrāvium borchgrāvium, burcgrāvium, burchgrāvium, burggrāfium, burggrāvium, burgraffium, burgrāphium, burkgrāvium | burgrāviōs borchgrāviōs, burcgrāviōs, burchgrāviōs, burggrāfiōs, burggrāviōs, burgraffiōs, burgrāphiōs, burkgrāviōs |
| ablative | burgrāviō borchgrāviō, burcgrāviō, burchgrāviō, burggrāfiō, burggrāviō, burgraffiō, burgrāphiō, burkgrāviō | burgrāviīs borchgrāviīs, burcgrāviīs, burchgrāviīs, burggrāfiīs, burggrāviīs, burgraffiīs, burgrāphiīs, burkgrāviīs |
| vocative | burgrāvie borchgrāvie, burcgrāvie, burchgrāvie, burggrāfie, burggrāvie, burgraffie, burgrāphie, burkgrāvie | burgrāviī borchgrāviī, burcgrāviī, burchgrāviī, burggrāfiī, burggrāviī, burgraffiī, burgrāphiī, burkgrāviī |
Origins
From the Old High German *burggrāvo (attested as the Middle High German burcgrâve), from burg (“castle”, “city”) + grāfio (“ruler”).
Descendants
- Italianburgravio