What does bivittātus mean in Latin?

bivittātus, a adjective, means “Having two bands or stripes”.

How do you pronounce bivittātus?

In classical Latin, [bɪ.wɪtˈtaː.tʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [bi.vitˈtaː.tus].

Proto-Indo-European *dwóh₁ → Proto-Indo-European *dwi- → Proto-Italic *dwi- → Latin bivittātus.

adjectivefirst/second-declension adjective

bivittātus (feminine bivittāta, neuter bivittātum)

Classical[bɪ.wɪtˈtaː.tʊs]Ecclesiastical[bi.vitˈtaː.tus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	bivittātus	bivittāta	bivittātum
genitive	bivittātī	bivittātae	bivittātī
dative	bivittātō	bivittātae	bivittātō
accusative	bivittātum	bivittātam	bivittātum
ablative	bivittātō	bivittātā	bivittātō
vocative	bivittāte	bivittāta	bivittātum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	bivittātī	bivittātae	bivittāta
genitive	bivittātōrum	bivittātārum	bivittātōrum
dative	bivittātīs	bivittātīs	bivittātīs
accusative	bivittātōs	bivittātās	bivittāta
ablative	bivittātīs	bivittātīs	bivittātīs
vocative	bivittātī	bivittātae	bivittāta

Latin vittatus Latin bivittātus From bi- + vittatus.