LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

bitūberculātus

bitūberculātus (feminine bitūberculāta, neuter bitūberculātum)
Classical[bɪ.tuː.bɛr.kʊˈɫaː.tʊs]Ecclesiastical[bi.tu.ber.kuˈlaː.tus]

Meaning

  1. New Latinadjectivehaving two tubers

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativebitūberculātusbitūberculātabitūberculātum
genitivebitūberculātībitūberculātaebitūberculātī
dativebitūberculātōbitūberculātaebitūberculātō
accusativebitūberculātumbitūberculātambitūberculātum
ablativebitūberculātōbitūberculātābitūberculātō
vocativebitūberculātebitūberculātabitūberculātum
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativebitūberculātībitūberculātaebitūberculāta
genitivebitūberculātōrumbitūberculātārumbitūberculātōrum
dativebitūberculātīsbitūberculātīsbitūberculātīs
accusativebitūberculātōsbitūberculātāsbitūberculāta
ablativebitūberculātīsbitūberculātīsbitūberculātīs
vocativebitūberculātībitūberculātaebitūberculāta

Origins

  1. Proto-Indo-European*dwóh₁
  2. Proto-Indo-European*dwi-
  3. Proto-Italic*dwi-
  4. Latinbitūberculātus

Latin tuberculatus Latin bitūberculātus From bi- + tuberculatus.

Quick answers

What does bitūberculātus mean in Latin?
bitūberculātus, a adjective, means “having two tubers”.
How do you pronounce bitūberculātus?
In classical Latin, [bɪ.tuː.bɛr.kʊˈɫaː.tʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [bi.tu.ber.kuˈlaː.tus].
Where does bitūberculātus come from?
Proto-Indo-European *dwóh₁ → Proto-Indo-European *dwi- → Proto-Italic *dwi- → Latin bitūberculātus.