adjectivefirst/second-declension adjective
bistriātus
bistriātus (feminine bistriāta, neuter bistriātum)
Classical[bɪs.triˈaː.tʊs]Ecclesiastical[bis.triˈaː.tus]
Meaning
- New Latinadjectivetwo-grooved
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | bistriātus | bistriāta | bistriātum |
| genitive | bistriātī | bistriātae | bistriātī |
| dative | bistriātō | bistriātae | bistriātō |
| accusative | bistriātum | bistriātam | bistriātum |
| ablative | bistriātō | bistriātā | bistriātō |
| vocative | bistriāte | bistriāta | bistriātum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | bistriātī | bistriātae | bistriāta |
| genitive | bistriātōrum | bistriātārum | bistriātōrum |
| dative | bistriātīs | bistriātīs | bistriātīs |
| accusative | bistriātōs | bistriātās | bistriāta |
| ablative | bistriātīs | bistriātīs | bistriātīs |
| vocative | bistriātī | bistriātae | bistriāta |
Origins
- Proto-Indo-European*dwóh₁
- Proto-Indo-European*dwi-
- Proto-Italic*dwi-
- Latinbistriātus
Latin striātus Latin bistriātus From bi- + striātus.