adjectivefirst/second-declension adjective
bisignātus
bisignātus (feminine bisignāta, neuter bisignātum)
Classical[bɪ.sɪŋˈnaː.tʊs]Ecclesiastical[bi.s̬iɲˈɲaː.tus]
Meaning
- adjectiveHaving two marks
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | bisignātus | bisignāta | bisignātum |
| genitive | bisignātī | bisignātae | bisignātī |
| dative | bisignātō | bisignātae | bisignātō |
| accusative | bisignātum | bisignātam | bisignātum |
| ablative | bisignātō | bisignātā | bisignātō |
| vocative | bisignāte | bisignāta | bisignātum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | bisignātī | bisignātae | bisignāta |
| genitive | bisignātōrum | bisignātārum | bisignātōrum |
| dative | bisignātīs | bisignātīs | bisignātīs |
| accusative | bisignātōs | bisignātās | bisignāta |
| ablative | bisignātīs | bisignātīs | bisignātīs |
| vocative | bisignātī | bisignātae | bisignāta |
Origins
- Proto-Indo-European*dwóh₁
- Proto-Indo-European*dwi-
- Proto-Italic*dwi-
- Latinbisignātus
Latin signatus Latin bisignātus From bi- + signatus.