adjectivefirst/second-declension adjective
bijugātus
bijugātus (feminine bijugāta, neuter bijugātum)
Meaning
- New Latinadjectivejoined in two places
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | bijugātus | bijugāta | bijugātum |
| genitive | bijugātī | bijugātae | bijugātī |
| dative | bijugātō | bijugātae | bijugātō |
| accusative | bijugātum | bijugātam | bijugātum |
| ablative | bijugātō | bijugātā | bijugātō |
| vocative | bijugāte | bijugāta | bijugātum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | bijugātī | bijugātae | bijugāta |
| genitive | bijugātōrum | bijugātārum | bijugātōrum |
| dative | bijugātīs | bijugātīs | bijugātīs |
| accusative | bijugātōs | bijugātās | bijugāta |
| ablative | bijugātīs | bijugātīs | bijugātīs |
| vocative | bijugātī | bijugātae | bijugāta |
Origins
- Proto-Indo-European*dwóh₁
- Proto-Indo-European*dwi-
- Proto-Italic*dwi-
- Latinbijugātus
Latin jugātus Latin bijugātus From bi- + jugātus.