What does bidentātus mean in Latin?

bidentātus, a adjective, means “bidentate”.

How do you pronounce bidentātus?

In classical Latin, [bɪ.dɛnˈtaː.tʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [bi.denˈtaː.tus].

Proto-Indo-European *dwóh₁ → Proto-Indo-European *dwi- → Proto-Italic *dwi- → Latin bidentātus.

adjectivefirst/second-declension adjective

bidentātus (feminine bidentāta, neuter bidentātum)

Classical[bɪ.dɛnˈtaː.tʊs]Ecclesiastical[bi.denˈtaː.tus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	bidentātus	bidentāta	bidentātum
genitive	bidentātī	bidentātae	bidentātī
dative	bidentātō	bidentātae	bidentātō
accusative	bidentātum	bidentātam	bidentātum
ablative	bidentātō	bidentātā	bidentātō
vocative	bidentāte	bidentāta	bidentātum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	bidentātī	bidentātae	bidentāta
genitive	bidentātōrum	bidentātārum	bidentātōrum
dative	bidentātīs	bidentātīs	bidentātīs
accusative	bidentātōs	bidentātās	bidentāta
ablative	bidentātīs	bidentātīs	bidentātīs
vocative	bidentātī	bidentātae	bidentāta

Latin dentatus Latin bidentātus From bi- + dentatus.