LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

bicentēnārius

bicentēnārius (feminine bicentēnāria, neuter bicentēnārium)
Classical[bɪ.kɛn.teːˈnaː.ri.ʊs]Ecclesiastical[bi.t͡ʃen.teˈnaː.ri.us]

Meaning

  1. adjectivebicentenary
  2. adjectivetwo hundredfold

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativebicentēnāriusbicentēnāriabicentēnārium
genitivebicentēnāriībicentēnāriaebicentēnāriī
dativebicentēnāriōbicentēnāriaebicentēnāriō
accusativebicentēnāriumbicentēnāriambicentēnārium
ablativebicentēnāriōbicentēnāriābicentēnāriō
vocativebicentēnāriebicentēnāriabicentēnārium
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativebicentēnāriībicentēnāriaebicentēnāria
genitivebicentēnāriōrumbicentēnāriārumbicentēnāriōrum
dativebicentēnāriīsbicentēnāriīsbicentēnāriīs
accusativebicentēnāriōsbicentēnāriāsbicentēnāria
ablativebicentēnāriīsbicentēnāriīsbicentēnāriīs
vocativebicentēnāriībicentēnāriaebicentēnāria

Quick answers

What does bicentēnārius mean in Latin?
bicentēnārius, a adjective, means “bicentenary; two hundredfold”.
How do you pronounce bicentēnārius?
In classical Latin, [bɪ.kɛn.teːˈnaː.ri.ʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [bi.t͡ʃen.teˈnaː.ri.us].