What does bicarīnātus mean in Latin?

bicarīnātus, a adjective, means “bicarinate”.

How do you pronounce bicarīnātus?

In classical Latin, [bɪ.ka.riːˈnaː.tʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [bi.ka.riˈnaː.tus].

Proto-Indo-European *dwóh₁ → Proto-Indo-European *dwi- → Proto-Italic *dwi- → Latin bicarīnātus.

adjectivefirst/second-declension adjective

bicarīnātus (feminine bicarīnāta, neuter bicarīnātum)

Classical[bɪ.ka.riːˈnaː.tʊs]Ecclesiastical[bi.ka.riˈnaː.tus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	bicarīnātus	bicarīnāta	bicarīnātum
genitive	bicarīnātī	bicarīnātae	bicarīnātī
dative	bicarīnātō	bicarīnātae	bicarīnātō
accusative	bicarīnātum	bicarīnātam	bicarīnātum
ablative	bicarīnātō	bicarīnātā	bicarīnātō
vocative	bicarīnāte	bicarīnāta	bicarīnātum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	bicarīnātī	bicarīnātae	bicarīnāta
genitive	bicarīnātōrum	bicarīnātārum	bicarīnātōrum
dative	bicarīnātīs	bicarīnātīs	bicarīnātīs
accusative	bicarīnātōs	bicarīnātās	bicarīnāta
ablative	bicarīnātīs	bicarīnātīs	bicarīnātīs
vocative	bicarīnātī	bicarīnātae	bicarīnāta

Latin carinatus Latin bicarīnātus From bi- + carinatus.