adjectivefirst/second-declension adjective
bētāceus
bētāceus (feminine bētācea, neuter bētāceum)
Classical[beːˈtaː.ke.ʊs]Ecclesiastical[beˈtaː.t͡ʃe.us]
Meaning
- adjectiveof or pertaining to a beet, beets
Dic sodes, inquit Fundanius; nam malo de meis pedibus audire, quam quem ad modum pedes betaceos seri oporteat
“Tell me if you wouldn’t mind,” said Fundanius; “for I prefer to hear of my feet than how beet-roots ought to be planted.”Marcus Terentius Varro, De Re Rustica 1.2.27
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | bētāceus | bētācea | bētāceum |
| genitive | bētāceī | bētāceae | bētāceī |
| dative | bētāceō | bētāceae | bētāceō |
| accusative | bētāceum | bētāceam | bētāceum |
| ablative | bētāceō | bētāceā | bētāceō |
| vocative | bētācee | bētācea | bētāceum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | bētāceī | bētāceae | bētācea |
| genitive | bētāceōrum | bētāceārum | bētāceōrum |
| dative | bētāceīs | bētāceīs | bētāceīs |
| accusative | bētāceōs | bētāceās | bētācea |
| ablative | bētāceīs | bētāceīs | bētāceīs |
| vocative | bētāceī | bētāceae | bētācea |
bētācĕus, a, um, adj. 1. beta,
I. from or of the beet:
pedes betacei, beet-roots, Varr. R. R. 1, 2, 27.—Subst.: bētācĕus, i, m. (sc. pes), beet-root (cf. Charis. pp. 24 and 128 P.; Prisc. p. 618 ib.), Apic. 3, 2; Plin. Ep. 1, 15, 2 (where others, less correctly, read Baeticae); Arn. 4, p. 133 (others, betis).Origins
From bēta (beet) + -āceus (adjective-forming suffix).