LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

bēluīnus

bēluīnus (feminine bēluīna, neuter bēluīnum)
Classical[beː.ɫuˈiː.nʊs]Ecclesiastical[be.luˈiː.nus]

Meaning

  1. adjectivebestial, brutal, animal

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativebēluīnusbēluīna
bēlluīna		bēluīnum
bēlluīnum
genitivebēluīnī
bēlluīnī		bēluīnae
bēlluīnae		bēluīnī
bēlluīnī
dativebēluīnō
bēlluīnō		bēluīnae
bēlluīnae		bēluīnō
bēlluīnō
accusativebēluīnum
bēlluīnum		bēluīnam
bēlluīnam		bēluīnum
bēlluīnum
ablativebēluīnō
bēlluīnō		bēluīnā
bēlluīnā		bēluīnō
bēlluīnō
vocativebēluīne
bēlluīne		bēluīna
bēlluīna		bēluīnum
bēlluīnum
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativebēluīnī
bēlluīnī		bēluīnae
bēlluīnae		bēluīna
bēlluīna
genitivebēluīnōrum
bēlluīnōrum		bēluīnārum
bēlluīnārum		bēluīnōrum
bēlluīnōrum
dativebēluīnīs
bēlluīnīs		bēluīnīs
bēlluīnīs		bēluīnīs
bēlluīnīs
accusativebēluīnōs
bēlluīnōs		bēluīnās
bēlluīnās		bēluīna
bēlluīna
ablativebēluīnīs
bēlluīnīs		bēluīnīs
bēlluīnīs		bēluīnīs
bēlluīnīs
vocativebēluīnī
bēlluīnī		bēluīnae
bēlluīnae		bēluīna
bēlluīna

bēlŭīnus (bell-), a, um, adj. id.,
I. brutal, bestial, animal (post-class.): voluptates, Gell. 19, 2, 2: fauces, Prud. Cath. 7, 114: pars corporis, Jul. Val. Rer. Gest. Alex. 3, 54.

Origins

Proto-Indo-European *-nós Proto-Indo-European *-iHnos Proto-Italic *-īnos Latin -īnus Latin bēluīnus From bēlua (“beast, monster”) + -īnus.

Descendants
  • Englishbeluine
  • Englishbelluine
  • Italianbeluino
  • Italianbelluino

In English words that came into English from bēluīnus

  • belluinebelluīnus

Quick answers

What does bēluīnus mean in Latin?
bēluīnus, a adjective, means “bestial, brutal, animal”.
How do you pronounce bēluīnus?
In classical Latin, [beː.ɫuˈiː.nʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [be.luˈiː.nus].