LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
verbfirst conjugation

āvolō

āvolō (present infinitive āvolāre, perfect active āvolāvī, supine āvolātum)
Classical[ˈaː.wɔ.ɫoː]Ecclesiastical[ˈaː.vo.lo]

Meaning

  1. to fly off or away; flee away

Latīnē defined in Latin in our graded readers

Conjugation conjugation 1

active indicative
formpresentimperfectfutureperfectpluperfectfut. perfect
1st sg.āvolōāvolābamāvolābōāvolāvīāvolāveramāvolāverō
avolārō
2nd sg.āvolāsāvolābāsāvolābisāvolāvistī
avolāstī		āvolāverās
avolārās		āvolāveris
3rd sg.āvolatāvolābatāvolābitāvolāvitāvolāverat
avolārat		āvolāverit
avolārit
1st pl.āvolāmusāvolābāmusāvolābimusāvolāvimusāvolāverāmusāvolāverimus
avolārimus
2nd pl.āvolātisāvolābātisāvolābitisāvolāvistis
avolāstis		āvolāverātis
avolārātis		āvolāveritis
avolāritis
3rd pl.āvolantāvolābantāvolābuntāvolāvērunt
āvolāvēre, avolārunt		āvolāverant
avolārant		āvolāverint
avolārint
active subjunctive
active subjunctive
formpresentimperfectperfectpluperfect
1st sg.āvolemāvolāremāvolāverim
avolārim		āvolāvissem
avolāssem
2nd sg.āvolēsāvolārēsāvolāverīsāvolāvissēs
avolāssēs
3rd sg.āvoletāvolāretāvolāverit
avolārit		āvolāvisset
avolāsset
1st pl.āvolēmusāvolārēmusāvolāverīmus
avolārīmus		āvolāvissēmus
avolāssēmus
2nd pl.āvolētisāvolārētisāvolāverītis
avolārītis		āvolāvissētis
avolāssētis
3rd pl.āvolentāvolārentāvolāverint
avolārint		āvolāvissent
avolāssent
passive indicative
passive indicative
formpresentimperfectfuture
1st sg.āvolorāvolābarāvolābor
2nd sg.āvolāris
āvolāre		āvolābāris
āvolābāre		āvolāberis
āvolābere
3rd sg.āvolāturāvolābāturāvolābitur
1st pl.āvolāmurāvolābāmurāvolābimur
2nd pl.āvolāminīāvolābāminīāvolābiminī
3rd pl.āvolanturāvolābanturāvolābuntur
passive subjunctive
passive subjunctive
formpresentimperfect
1st sg.āvolerāvolārer
2nd sg.āvolēris
āvolēre		āvolārēris
āvolārēre
3rd sg.āvolēturāvolārētur
1st pl.āvolēmurāvolārēmur
2nd pl.āvolēminīāvolārēminī
3rd pl.āvolenturāvolārentur
imperative
imperative
formactivepassive
pres. 2nd sg.āvolāāvolāre
pres. 2nd pl.āvolāteāvolāminī
fut. 2nd sg.āvolātōāvolātor
fut. 3rd sg.āvolātōāvolātor
fut. 2nd pl.āvolātōte—
fut. 3rd pl.āvolantōāvolantor
infinitives & participles
infinitives & participles
formactivepassive
present infinitiveāvolāreāvolārī
perfect infinitiveāvolāvisse
avolāsse		āvolātum esse
future infinitiveāvolātūrum esseāvolātum īrī
present participleāvolāns—
perfect participle—āvolātus
āvolāta, āvolātā, āvolātae, āvolātam, āvolātārum, āvolātās, āvolātī, āvolātōrum, āvolātōs
future participleāvolātūrus
āvolātūra, āvolātūrā, āvolātūrae, āvolātūram, āvolātūrārum, āvolātūrās, āvolātūre, āvolātūrī, āvolātūrīs, āvolātūrō, āvolātūrōrum, āvolātūrōs, āvolātūrum		āvolandus
āvolanda, āvolandā, āvolandae, āvolandam, āvolandārum, āvolandās, āvolande, āvolandīs, āvolandōrum, āvolandōs
gerundāvolandī, āvolandō, āvolandumsupineāvolātum, āvolātū

ā-vŏlo, āvi, ātum, 1, v. n.,
I. to fly forth or away: per aetherias umbras, Cat. 66, 55: auspicanti pullos avolāsse, Suet. Galb. 18 fin.; Dig. 41, 1, 5.—Hence, of persons, to flee away, to go away quickly, to hasten away (opp. advolare, to flee to): experiar certe, ut hinc avolem, Cic. Att. 9, 10: avolat ipse, Verg. A. 11, 712: citatis equls avolant Romam, Liv. 1, 57, 8; 3, 61, 7 (al. advolat).—So of dying: Critoni non persuasi me hinc avolaturum, that I shall flee from this world, Cic. Tusc. 1, 43, 103.—Of the vanishing of pleasure: Fluit voluptas corporis et prima quaequo avolat, Cic. Fin. 2, 32, 106.

Origins

Latin ab- Latin volō Latin āvolō From ab- + volō (“to fly”).

In English words that came into English from āvolō

  • avolateāvolō

Quick answers

What does āvolō mean in Latin?
āvolō, a verb, means “to fly off or away; flee away”.
What are the principal parts of āvolō?
āvolō, āvolāre, āvolāvī, āvolātum (first conjugation).
How do you pronounce āvolō?
In classical Latin, [ˈaː.wɔ.ɫoː]; in ecclesiastical (church) Latin, [ˈaː.vo.lo].