verbfirst conjugation
attāminō
attāminō (present infinitive attāmināre, perfect active attāmināvī, supine attāminātum)
Classical[atˈtaː.mɪ.noː]Ecclesiastical[atˈtaː.mi.no]
Meaning
- to touch
- to attack, rob, deprive
- to dishonor, contaminate, defile, violate
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | attāminō | attāminābam | attāminābō | attāmināvī | attāmināveram | attāmināverō attāminārō |
| 2nd sg. | attāminās | attāminābās | attāminābis | attāmināvistī attāmināstī | attāmināverās attāminārās | attāmināveris |
| 3rd sg. | attāminat | attāminābat | attāminābit | attāmināvit | attāmināverat attāminārat | attāmināverit attāminārit |
| 1st pl. | attāmināmus | attāminābāmus | attāminābimus | attāmināvimus | attāmināverāmus | attāmināverimus attāminārimus |
| 2nd pl. | attāminātis | attāminābātis | attāminābitis | attāmināvistis attāmināstis | attāmināverātis attāminārātis | attāmināveritis attāmināritis |
| 3rd pl. | attāminant | attāminābant | attāminābunt | attāmināvērunt attāmināvēre, attāminārunt | attāmināverant attāminārant | attāmināverint attāminārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | attāminem | attāminārem | attāmināverim attāminārim | attāmināvissem attāmināssem |
| 2nd sg. | attāminēs | attāminārēs | attāmināverīs | attāmināvissēs attāmināssēs |
| 3rd sg. | attāminet | attāmināret | attāmināverit attāminārit | attāmināvisset attāmināsset |
| 1st pl. | attāminēmus | attāminārēmus | attāmināverīmus attāminārīmus | attāmināvissēmus attāmināssēmus |
| 2nd pl. | attāminētis | attāminārētis | attāmināverītis attāminārītis | attāmināvissētis attāmināssētis |
| 3rd pl. | attāminent | attāminārent | attāmināverint attāminārint | attāmināvissent attāmināssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | attāminor | attāminābar | attāminābor |
| 2nd sg. | attāmināris attāmināre | attāminābāris attāminābāre | attāmināberis attāminābere |
| 3rd sg. | attāminātur | attāminābātur | attāminābitur |
| 1st pl. | attāmināmur | attāminābāmur | attāminābimur |
| 2nd pl. | attāmināminī | attāminābāminī | attāminābiminī |
| 3rd pl. | attāminantur | attāminābantur | attāminābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | attāminer | attāminārer |
| 2nd sg. | attāminēris attāminēre | attāminārēris attāminārēre |
| 3rd sg. | attāminētur | attāminārētur |
| 1st pl. | attāminēmur | attāminārēmur |
| 2nd pl. | attāminēminī | attāminārēminī |
| 3rd pl. | attāminentur | attāminārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | attāminā | attāmināre |
| pres. 2nd pl. | attāmināte | attāmināminī |
| fut. 2nd sg. | attāminātō | attāminātor |
| fut. 3rd sg. | attāminātō | attāminātor |
| fut. 2nd pl. | attāminātōte | — |
| fut. 3rd pl. | attāminantō | attāminantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | attāmināre | attāminārī |
| perfect infinitive | attāmināvisse attāmināsse | attāminātum esse |
| future infinitive | attāminātūrum esse | attāminātum īrī |
| present participle | attāmināns | — |
| perfect participle | — | attāminātus attāmināta, attāminātā, attāminātae, attāminātam, attāminātārum, attāminātās, attāminātī, attāminātōrum, attāminātōs |
| future participle | attāminātūrus attāminātūra, attāminātūrā, attāminātūrae, attāminātūram, attāminātūrārum, attāminātūrās, attāminātūre, attāminātūrī, attāminātūrīs, attāminātūrō, attāminātūrōrum, attāminātūrōs, attāminātūrum | attāminandus attāminanda, attāminandā, attāminandae, attāminandam, attāminandārum, attāminandās, attāminande, attāminandīs, attāminandōrum, attāminandōs |
gerundattāminandī, attāminandō, attāminandumsupineattāminātum, attāminātū
at-tāmĭno (adt-), āre, v. a. ad-tamino, contr. instead of tagmino, from tago, tango; cf. contamino,
I. to touch; and, in a bad sense, to attack, rob (only post-class. and rare), Capitol. Gord. 27.—Hence, also, to dishonor, contaminate, defile:
virginem, Just. 21, 3: aliquem sacramentis Judaicis, Cod. Th. 3, 1, 5.—Trop.: facta et consulta alicujus imprudentia, Aur. Vict. Caes. 16.Origins
ad- + *tamino, a verb that is probably a variant of tango (“to touch”).
Descendants
- Englishattaminate
- Middle Englishattamenfrom Old French atamer
- Middle Englishattemenfrom Old French atamer