LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

assūmptīvus

assūmptīvus (feminine assūmptīva, neuter assūmptīvum)
Classical[as.suːmpˈtiː.wʊs]Ecclesiastical[as.sumpˈtiː.vus]

Meaning

  1. adjectiveassumptive, extrinsic

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativeassūmptīvus
adsūmptīvus		assūmptīva
adsūmptīva		assūmptīvum
adsūmptīvum
genitiveassūmptīvī
adsūmptīvī		assūmptīvae
adsūmptīvae		assūmptīvī
adsūmptīvī
dativeassūmptīvō
adsūmptīvō		assūmptīvae
adsūmptīvae		assūmptīvō
adsūmptīvō
accusativeassūmptīvum
adsūmptīvum		assūmptīvam
adsūmptīvam		assūmptīvum
adsūmptīvum
ablativeassūmptīvō
adsūmptīvō		assūmptīvā
adsūmptīvā		assūmptīvō
adsūmptīvō
vocativeassūmptīve
adsūmptīve		assūmptīva
adsūmptīva		assūmptīvum
adsūmptīvum
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativeassūmptīvī
adsūmptīvī		assūmptīvae
adsūmptīvae		assūmptīva
adsūmptīva
genitiveassūmptīvōrum
adsūmptīvōrum		assūmptīvārum
adsūmptīvārum		assūmptīvōrum
adsūmptīvōrum
dativeassūmptīvīs
adsūmptīvīs		assūmptīvīs
adsūmptīvīs		assūmptīvīs
adsūmptīvīs
accusativeassūmptīvōs
adsūmptīvōs		assūmptīvās
adsūmptīvās		assūmptīva
adsūmptīva
ablativeassūmptīvīs
adsūmptīvīs		assūmptīvīs
adsūmptīvīs		assūmptīvīs
adsūmptīvīs
vocativeassūmptīvī
adsūmptīvī		assūmptīvae
adsūmptīvae		assūmptīva
adsūmptīva

assumptīvus (ads-), a, um, adj. id.,
I. taken in addition: causa, t. t. of law, which takes the defence of an action from an extraneous cause, assumptive, extrinsic: juridicalis (causa) in duas tribuitur partes, absolutam et adsumptivam, Cic. Inv. 1, 11; 2, 24; Auct. ad Her. 1, 14; cf. Quint. 7, 4, 7; Mart. Cap. 5, p. 146; Isid. Orig. 2, 5, 5.— * Adv.: assumptīvē, Mart. Cap. 5, p. 147 dub.

Origins

From assūmō (“to take up”) + īvus.

Quick answers

What does assūmptīvus mean in Latin?
assūmptīvus, a adjective, means “assumptive, extrinsic”.
How do you pronounce assūmptīvus?
In classical Latin, [as.suːmpˈtiː.wʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [as.sumpˈtiː.vus].