verbfirst conjugation
arietō
arietō (present infinitive arietāre, perfect active arietāvī, supine arietātum)
Classical[aˈri.ɛ.toː]Ecclesiastical[aˈriː.e.to]
Meaning
- transitiveto strike violently like a ram, ram, batter
- figurativelytransitiveto disturb, harass, disquiet
- intransitiveto stumble, totter
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | arietō | arietābam | arietābō | arietāvī | arietāveram | arietāverō arietārō |
| 2nd sg. | arietās | arietābās | arietābis | arietāvistī arietāstī | arietāverās arietārās | arietāveris |
| 3rd sg. | arietat | arietābat | arietābit | arietāvit | arietāverat arietārat | arietāverit arietārit |
| 1st pl. | arietāmus | arietābāmus | arietābimus | arietāvimus | arietāverāmus | arietāverimus arietārimus |
| 2nd pl. | arietātis | arietābātis | arietābitis | arietāvistis arietāstis | arietāverātis arietārātis | arietāveritis arietāritis |
| 3rd pl. | arietant | arietābant | arietābunt | arietāvērunt arietāvēre, arietārunt | arietāverant arietārant | arietāverint arietārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | arietem | arietārem | arietāverim arietārim | arietāvissem arietāssem |
| 2nd sg. | arietēs | arietārēs | arietāverīs | arietāvissēs arietāssēs |
| 3rd sg. | arietet | arietāret | arietāverit arietārit | arietāvisset arietāsset |
| 1st pl. | arietēmus | arietārēmus | arietāverīmus arietārīmus | arietāvissēmus arietāssēmus |
| 2nd pl. | arietētis | arietārētis | arietāverītis arietārītis | arietāvissētis arietāssētis |
| 3rd pl. | arietent | arietārent | arietāverint arietārint | arietāvissent arietāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | arietor | arietābar | arietābor |
| 2nd sg. | arietāris arietāre | arietābāris arietābāre | arietāberis arietābere |
| 3rd sg. | arietātur | arietābātur | arietābitur |
| 1st pl. | arietāmur | arietābāmur | arietābimur |
| 2nd pl. | arietāminī | arietābāminī | arietābiminī |
| 3rd pl. | arietantur | arietābantur | arietābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | arieter | arietārer |
| 2nd sg. | arietēris arietēre | arietārēris arietārēre |
| 3rd sg. | arietētur | arietārētur |
| 1st pl. | arietēmur | arietārēmur |
| 2nd pl. | arietēminī | arietārēminī |
| 3rd pl. | arietentur | arietārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | arietā | arietāre |
| pres. 2nd pl. | arietāte | arietāminī |
| fut. 2nd sg. | arietātō | arietātor |
| fut. 3rd sg. | arietātō | arietātor |
| fut. 2nd pl. | arietātōte | — |
| fut. 3rd pl. | arietantō | arietantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | arietāre | arietārī |
| perfect infinitive | arietāvisse arietāsse | arietātum esse |
| future infinitive | arietātūrum esse | arietātum īrī |
| present participle | arietāns | — |
| perfect participle | — | arietātus arietāta, arietātā, arietātae, arietātam, arietātārum, arietātās, arietātī, arietātōrum, arietātōs |
| future participle | arietātūrus arietātūra, arietātūrā, arietātūrae, arietātūram, arietātūrārum, arietātūrās, arietātūre, arietātūrī, arietātūrīs, arietātūrō, arietātūrōrum, arietātūrōs, arietātūrum | arietandus arietanda, arietandā, arietandae, arietandam, arietandārum, arietandās, arietande, arietandīs, arietandōrum, arietandōs |
gerundarietandī, arietandō, arietandumsupinearietātum, arietātū
ărĭĕto, āvi, ātum, 1 (arietat, trisyl., Verg. A. 11, 890; Sil. 4, 149; Val. Fl. 6, 368; cf. aries), v. a. and n. aries,
I. to butt like a ram; hence, in gen., to strike violently (poet. or post-Aug. prose, esp. freq. in Seneca).
I. A.. Act.:
quis illic est, qui tam proterve nostras aedes arietat? beats so violently at, Plaut. Truc. 2, 2, 1: arietare in terram, Curt. 9, 7, 11: arietata inter se arma, Sen. Ep. 56: arietatos inter se dentes, id. Ira, 3, 4: concurrentia tecta contrario ictu arietant, Plin. 2, 82, 84, § 198 al. —II. Neutr.: in me arietare, Att. ap. Cic. Div. 1, 22, 44:
arietat in portus, Verg. A. 11, 890: et labaris oportet et arietes et cadas, to stumble, totter, Sen. Ep. 107.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
arietō (arietat, trisyl., V.), āvī, ātus, āre
aries, to strike violently, ram: in me, Att. ap. C.: in portūs, V.: in terram, Cu.
Origins
Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin arietō From ariēs (“ram”) + -ō.
Descendants
- Italianarietare
- Spanisharietar
In English words that came into English from arietō
- arietationarietātiō