verbfirst conjugation
arietīnō
arietīnō (present infinitive arietīnāre, perfect active arietīnāvī, supine arietīnātum)
Meaning
- to occupy (a woman) in the manner of a ram tupping a ewe; to roger; to fuck bestially, animalistically
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | arietīnō | arietīnābam | arietīnābō | arietīnāvī | arietīnāveram arietīnāram | arietīnāverō arietīnārō |
| 2nd sg. | arietīnās | arietīnābās | arietīnābis | arietīnāvistī arietīnāstī | arietīnāverās arietīnārās | arietīnāveris arietīnāris |
| 3rd sg. | arietīnat | arietīnābat | arietīnābit | arietīnāvit arietīnāt | arietīnāverat arietīnārat | arietīnāverit arietīnārit |
| 1st pl. | arietīnāmus | arietīnābāmus | arietīnābimus | arietīnāvimus arietīnāmus | arietīnāverāmus arietīnārāmus | arietīnāverimus arietīnārimus |
| 2nd pl. | arietīnātis | arietīnābātis | arietīnābitis | arietīnāvistis arietīnāstis | arietīnāverātis arietīnārātis | arietīnāveritis arietīnāritis |
| 3rd pl. | arietīnant | arietīnābant | arietīnābunt | arietīnāvērunt arietīnārunt, arietīnāvēre | arietīnāverant arietīnārant | arietīnāverint arietīnārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | arietīnem | arietīnārem | arietīnāverim arietīnārim | arietīnāvissem arietīnāssem |
| 2nd sg. | arietīnēs | arietīnārēs | arietīnāverīs arietīnārīs | arietīnāvissēs arietīnāssēs |
| 3rd sg. | arietīnet | arietīnāret | arietīnāverit arietīnārit | arietīnāvisset arietīnāsset |
| 1st pl. | arietīnēmus | arietīnārēmus | arietīnāverīmus arietīnārīmus | arietīnāvissēmus arietīnāssēmus |
| 2nd pl. | arietīnētis | arietīnārētis | arietīnāverītis arietīnārītis | arietīnāvissētis arietīnāssētis |
| 3rd pl. | arietīnent | arietīnārent | arietīnāverint arietīnārint | arietīnāvissent arietīnāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | arietīnor | arietīnābar | arietīnābor |
| 2nd sg. | arietīnāris arietīnāre | arietīnābāris arietīnābāre | arietīnāberis arietīnābere |
| 3rd sg. | arietīnātur | arietīnābātur | arietīnābitur |
| 1st pl. | arietīnāmur | arietīnābāmur | arietīnābimur |
| 2nd pl. | arietīnāminī | arietīnābāminī | arietīnābiminī |
| 3rd pl. | arietīnantur | arietīnābantur | arietīnābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | arietīner | arietīnārer |
| 2nd sg. | arietīnēris arietīnēre | arietīnārēris arietīnārēre |
| 3rd sg. | arietīnētur | arietīnārētur |
| 1st pl. | arietīnēmur | arietīnārēmur |
| 2nd pl. | arietīnēminī | arietīnārēminī |
| 3rd pl. | arietīnentur | arietīnārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | arietīnā | arietīnāre |
| pres. 2nd pl. | arietīnāte | arietīnāminī |
| fut. 2nd sg. | arietīnātō | arietīnātor |
| fut. 3rd sg. | arietīnātō | arietīnātor |
| fut. 2nd pl. | arietīnātōte | — |
| fut. 3rd pl. | arietīnantō | arietīnantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | arietīnāre | arietīnārī |
| perfect infinitive | arietīnāvisse arietīnāsse | arietīnātum esse |
| future infinitive | arietīnātūrum esse | arietīnātum īrī |
| present participle | arietīnāns | — |
| perfect participle | — | arietīnātus |
| future participle | arietīnātūrus | arietīnandus |
gerundarietīnandī, arietīnandō, arietīnandumsupinearietīnātum, arietīnātū
Origins
Proto-Indo-European *-nós Proto-Indo-European *-iHnos Proto-Italic *-īnos Latin -īnus Latin arietīnus Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin arietīnō From arietīnus (“of a ram, ram-”) + -ō (verb-forming suffix).