What does albipūnctātus mean in Latin?

albipūnctātus, a adjective, means “white-pointed; white-spotted”.

How do you pronounce albipūnctātus?

In classical Latin, [aɫ.bɪ.puːŋkˈtaː.tʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [al.bi.puŋkˈtaː.tus].

Proto-Indo-European *albʰós → Proto-Italic *alβos → Latin albipūnctātus.

adjectivefirst/second-declension adjective

albipūnctātus (feminine albipūnctāta, neuter albipūnctātum)

Classical[aɫ.bɪ.puːŋkˈtaː.tʊs]Ecclesiastical[al.bi.puŋkˈtaː.tus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	albipūnctātus	albipūnctāta	albipūnctātum
genitive	albipūnctātī	albipūnctātae	albipūnctātī
dative	albipūnctātō	albipūnctātae	albipūnctātō
accusative	albipūnctātum	albipūnctātam	albipūnctātum
ablative	albipūnctātō	albipūnctātā	albipūnctātō
vocative	albipūnctāte	albipūnctāta	albipūnctātum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	albipūnctātī	albipūnctātae	albipūnctāta
genitive	albipūnctātōrum	albipūnctātārum	albipūnctātōrum
dative	albipūnctātīs	albipūnctātīs	albipūnctātīs
accusative	albipūnctātōs	albipūnctātās	albipūnctāta
ablative	albipūnctātīs	albipūnctātīs	albipūnctātīs
vocative	albipūnctātī	albipūnctātae	albipūnctāta

Latin punctatus Latin albipūnctātus From albus + punctatus.