verbfirst conjugation, deponent
adveneror
adveneror (present infinitive advenerārī, perfect active advenerātus sum)
Classical[adˈwɛ.nɛ.rɔr]Ecclesiastical[adˈvɛː.ne.ror]
Meaning
- deponentto give honor to, adore, worship
Conjugation conjugation 1 deponent
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | adveneror | advenerābar | advenerābor | — | — | — |
| 2nd sg. | advenerāris advenerāre | advenerābāris advenerābāre | advenerāberis advenerābere | — | — | — |
| 3rd sg. | advenerātur | advenerābātur | advenerābitur | — | — | — |
| 1st pl. | advenerāmur | advenerābāmur | advenerābimur | — | — | — |
| 2nd pl. | advenerāminī | advenerābāminī | advenerābiminī | — | — | — |
| 3rd pl. | advenerantur | advenerābantur | advenerābuntur | — | — | — |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | advenerer | advenerārer | — | — |
| 2nd sg. | advenerēris advenerēre | advenerārēris advenerārēre | — | — |
| 3rd sg. | advenerētur | advenerārētur | — | — |
| 1st pl. | advenerēmur | advenerārēmur | — | — |
| 2nd pl. | advenerēminī | advenerārēminī | — | — |
| 3rd pl. | advenerentur | advenerārentur | — | — |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | advenerāre | — |
| pres. 2nd pl. | advenerāminī | — |
| fut. 2nd sg. | advenerātor | — |
| fut. 3rd sg. | advenerātor | — |
| fut. 3rd pl. | advenerantor | — |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | advenerārī | — |
| perfect infinitive | advenerātum esse | — |
| future infinitive | advenerātūrum esse | — |
| present participle | advenerāns | — |
| perfect participle | advenerātus advenerāta, advenerātā, advenerātae, advenerātam, advenerātārum, advenerātās, advenerāte, advenerātī, advenerātīs, advenerātō, advenerātōrum, advenerātōs | — |
| future participle | advenerātūrus advenerātūra, advenerātūrā, advenerātūrae, advenerātūram, advenerātūrārum, advenerātūrās, advenerātūre, advenerātūrī, advenerātūrīs, advenerātūrō, advenerātūrōrum, advenerātūrōs, advenerātūrum | advenerandus adveneranda, advenerandā, advenerandae, advenerandam, advenerandārum, advenerandās, advenerande, advenerandīs, advenerandōrum, advenerandōs |
gerundadvenerandī, advenerandō, advenerandumsupineadvenerātum, advenerātū
ad-vĕnĕror, āri, 1, v. dep.,
I. to give honor to, to adore, worship:
Minervam et Venerem, Varr. R. R. 1, 1, 6: Prosequiturque oculis puer adveneratus (duces) euntes, Sil. 13, 704.Origins
- Proto-Indo-European*h₂éd
- Proto-Italic*ad
- Proto-Italic*ad-
- Latinadveneror
Latin veneror Latin adveneror From ad- + veneror (“worship, adore”).