verbfirst conjugation, deponent
adopīnor
adopīnor (present infinitive adopīnārī, perfect active adopīnātus sum)
Classical[a.dɔˈpiː.nɔr]Ecclesiastical[a.doˈpiː.nor]
Meaning
- deponentto think, suppose, surmise or conjecture (further)
Conjugation conjugation 1 deponent
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | adopīnor | adopīnābar | adopīnābor | — | — | — |
| 2nd sg. | adopīnāris adopīnāre | adopīnābāris adopīnābāre | adopīnāberis adopīnābere | — | — | — |
| 3rd sg. | adopīnātur | adopīnābātur | adopīnābitur | — | — | — |
| 1st pl. | adopīnāmur | adopīnābāmur | adopīnābimur | — | — | — |
| 2nd pl. | adopīnāminī | adopīnābāminī | adopīnābiminī | — | — | — |
| 3rd pl. | adopīnantur | adopīnābantur | adopīnābuntur | — | — | — |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | adopīner | adopīnārer | — | — |
| 2nd sg. | adopīnēris adopīnēre | adopīnārēris adopīnārēre | — | — |
| 3rd sg. | adopīnētur | adopīnārētur | — | — |
| 1st pl. | adopīnēmur | adopīnārēmur | — | — |
| 2nd pl. | adopīnēminī | adopīnārēminī | — | — |
| 3rd pl. | adopīnentur | adopīnārentur | — | — |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | adopīnāre | — |
| pres. 2nd pl. | adopīnāminī | — |
| fut. 2nd sg. | adopīnātor | — |
| fut. 3rd sg. | adopīnātor | — |
| fut. 3rd pl. | adopīnantor | — |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | adopīnārī | — |
| perfect infinitive | adopīnātum esse | — |
| future infinitive | adopīnātūrum esse | — |
| present participle | adopīnāns | — |
| perfect participle | adopīnātus adopīnāta, adopīnātā, adopīnātae, adopīnātam, adopīnātārum, adopīnātās, adopīnāte, adopīnātī, adopīnātīs, adopīnātō, adopīnātōrum, adopīnātōs | — |
| future participle | adopīnātūrus adopīnātūra, adopīnātūrā, adopīnātūrae, adopīnātūram, adopīnātūrārum, adopīnātūrās, adopīnātūre, adopīnātūrī, adopīnātūrīs, adopīnātūrō, adopīnātūrōrum, adopīnātūrōs, adopīnātūrum | adopīnandus adopīnanda, adopīnandā, adopīnandae, adopīnandam, adopīnandārum, adopīnandās, adopīnande, adopīnandīs, adopīnandōrum, adopīnandōs |
gerundadopīnandī, adopīnandō, adopīnandumsupineadopīnātum, adopīnātū
ăd-ŏpīnor, ārei, v. dep.,
I. to think, suppose, or conjecture further ( = opinando adicio):
adopinamur de signis maxima parvis, Lucr. 4, 816.Origins
- Proto-Indo-European*h₂éd
- Proto-Italic*ad
- Proto-Italic*ad-
- Latinadopīnor
Latin opīnor Latin adopīnor From ad- + opīnor (“think, conjecture”).