What does admātūrō mean in Latin?

admātūrō, a verb, means “to bring to maturity; hasten (something); mature, ripen”.

What are the principal parts of admātūrō?

admātūrō, admātūrāre, admātūrāvī, admātūrātum (first conjugation).

In classical Latin, [ad.maːˈtuː.roː]; in ecclesiastical (church) Latin, [ad.maˈtuː.ro].

Proto-Indo-European *h₂éd → Proto-Italic *ad → Proto-Italic *ad- → Latin admātūrō.

verbfirst conjugation

admātūrō (present infinitive admātūrāre, perfect active admātūrāvī, supine admātūrātum)

Classical[ad.maːˈtuː.roː]Ecclesiastical[ad.maˈtuː.ro]

active indicative
form	present	imperfect	future	perfect	pluperfect	fut. perfect
1st sg.	admātūrō	admātūrābam	admātūrābō	admātūrāvī	admātūrāveram	admātūrāverō admātūrārō
2nd sg.	admātūrās	admātūrābās	admātūrābis	admātūrāvistī admātūrāstī	admātūrāverās admātūrārās	admātūrāveris
3rd sg.	admātūrat	admātūrābat	admātūrābit	admātūrāvit	admātūrāverat admātūrārat	admātūrāverit admātūrārit
1st pl.	admātūrāmus	admātūrābāmus	admātūrābimus	admātūrāvimus	admātūrāverāmus	admātūrāverimus admātūrārimus
2nd pl.	admātūrātis	admātūrābātis	admātūrābitis	admātūrāvistis admātūrāstis	admātūrāverātis admātūrārātis	admātūrāveritis admātūrāritis
3rd pl.	admātūrant	admātūrābant	admātūrābunt	admātūrāvērunt admātūrāvēre, admātūrārunt	admātūrāverant admātūrārant	admātūrāverint admātūrārint

active subjunctive

active subjunctive
form	present	imperfect	perfect	pluperfect
1st sg.	admātūrem	admātūrārem	admātūrāverim admātūrārim	admātūrāvissem admātūrāssem
2nd sg.	admātūrēs	admātūrārēs	admātūrāverīs	admātūrāvissēs admātūrāssēs
3rd sg.	admātūret	admātūrāret	admātūrāverit admātūrārit	admātūrāvisset admātūrāsset
1st pl.	admātūrēmus	admātūrārēmus	admātūrāverīmus admātūrārīmus	admātūrāvissēmus admātūrāssēmus
2nd pl.	admātūrētis	admātūrārētis	admātūrāverītis admātūrārītis	admātūrāvissētis admātūrāssētis
3rd pl.	admātūrent	admātūrārent	admātūrāverint admātūrārint	admātūrāvissent admātūrāssent

passive indicative

passive indicative
form	present	imperfect	future
1st sg.	admātūror	admātūrābar	admātūrābor
2nd sg.	admātūrāris admātūrāre	admātūrābāris admātūrābāre	admātūrāberis admātūrābere
3rd sg.	admātūrātur	admātūrābātur	admātūrābitur
1st pl.	admātūrāmur	admātūrābāmur	admātūrābimur
2nd pl.	admātūrāminī	admātūrābāminī	admātūrābiminī
3rd pl.	admātūrantur	admātūrābantur	admātūrābuntur

passive subjunctive

passive subjunctive
form	present	imperfect
1st sg.	admātūrer	admātūrārer
2nd sg.	admātūrēris admātūrēre	admātūrārēris admātūrārēre
3rd sg.	admātūrētur	admātūrārētur
1st pl.	admātūrēmur	admātūrārēmur
2nd pl.	admātūrēminī	admātūrārēminī
3rd pl.	admātūrentur	admātūrārentur

imperative

infinitives & participles

infinitives & participles
form	active	passive
present infinitive	admātūrāre	admātūrārī
perfect infinitive	admātūrāvisse admātūrāsse	admātūrātum esse
future infinitive	admātūrātūrum esse	admātūrātum īrī
present participle	admātūrāns	—
perfect participle	—	admātūrātus admātūrāta, admātūrātā, admātūrātae, admātūrātam, admātūrātārum, admātūrātās, admātūrātī, admātūrātōrum, admātūrātōs
future participle	admātūrātūrus admātūrātūra, admātūrātūrā, admātūrātūrae, admātūrātūram, admātūrātūrārum, admātūrātūrās, admātūrātūre, admātūrātūrī, admātūrātūrīs, admātūrātūrō, admātūrātūrōrum, admātūrātūrōs, admātūrātūrum	admātūrandus admātūranda, admātūrandā, admātūrandae, admātūrandam, admātūrandārum, admātūrandās, admātūrande, admātūrandīs, admātūrandōrum, admātūrandōs

gerundadmātūrandī, admātūrandō, admātūrandumsupineadmātūrātum, admātūrātū

ad-mātūro, āre, v. a.,

I. to bring to maturity; fig., to mature, ripen: admaturari defectionem civitatis, Caes. B. G. 7, 54, 2.

Latin mātūrō Latin admātūrō From ad- (“to, towards, at”) + mātūrō (“ripen; hasten”).