What does absīdātus mean in Latin?

absīdātus, a adjective, means “having arches; arched, vaulted”.

How do you pronounce absīdātus?

In classical Latin, [ap.siːˈdaː.tʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [ab.siˈdaː.tus].

adjectivefirst/second-declension adjective

absīdātus (feminine absīdāta, neuter absīdātum)

Classical[ap.siːˈdaː.tʊs]Ecclesiastical[ab.siˈdaː.tus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	absīdātus	absīdāta	absīdātum
genitive	absīdātī	absīdātae	absīdātī
dative	absīdātō	absīdātae	absīdātō
accusative	absīdātum	absīdātam	absīdātum
ablative	absīdātō	absīdātā	absīdātō
vocative	absīdāte	absīdāta	absīdātum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	absīdātī	absīdātae	absīdāta
genitive	absīdātōrum	absīdātārum	absīdātōrum
dative	absīdātīs	absīdātīs	absīdātīs
accusative	absīdātōs	absīdātās	absīdāta
ablative	absīdātīs	absīdātīs	absīdātīs
vocative	absīdātī	absīdātae	absīdāta

absīdātus, a, um, adj. absis,

I. having an arch; arched, vaulted (late Lat.): porticus, Paul. Vict. 4: caveae, Cassiod. Var. 4, 51.